Eiropas Savienības fondi un to darbība Latvijā

ES fondu ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību novērtēšanas modeli 2011.gadā izveidoja Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) sadarbībā ar Baltijas Starptautisko Ekonomikas Politikas Studiju Centru (BICEPS) un Ernst & Young Baltic. Modelis ir pielāgots Latvijas tautsaimniecības specifikai un ES fondu kopējā ietekme uz ekonomiku tiek mērīta gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma efekta puses. Pieprasījuma (īstermiņa) efekts: ES fondi ieplūst ekonomikā kā algas, vai kā investīcijas. Piedāvājuma (ilgtermiņa) efekts: ES fondi ietekmē ekonomikas izlaides potenciālu, veicinot infrastruktūras, tehnoloģiju, cilvēkkapitāla un fiziskā kapitāla uzkrāšanu. Modelis skaidri parāda būtisku ES fondu pozitīvo ietekmi uz galvenajiem makrorekonomiskajiem rādītājiem – IKP un nodarbinātību.
• Kohēzijas politikas jeb ES fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) finansējums izaugsmei 2007.-2013.gadā Latvijā ir 3.2 miljardi latu, kas ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un kopumā ES fondi veido 70% no kopējā publiskajā finansējuma.
• Pateicoties kohēzijas politikas investīcijām, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies Eiropas Savienības vidējam līmenim. 2004.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā, bet 2011.gadā tas bija pieaudzis par 12% līdz 58% no ES vidējā.
• Kohēzijas politikas investīcijas rada pamatu un augsni tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai.
• Novērtētā ES fondu ietekme uz IKP svārstās no aptuveni 2 procentpunktiem 2004.gadā līdz aptuveni 8.5 procentpunktiem (8.45 pp) 2011.gadā un nepilniem 8 procentpunktiem (7.95 p.p.) 2012. gadā.
• ES fondu projektu ietekmē bezdarba līmenis no 2004. līdz 2011.gada beigām samazinājies par vidēji 3,24 procentpunktiem gadā. ES fondu investīcijas stimulējušas darbaspēka produktivitāti.
…