Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas pilsoņiem, tāpat kā visiem ES pilsoņiem, būs tiesības studēt un mācīties jebkurā ES dalībvalstī. Dalība ES pavērs plašākas izglītības iespējas, tiks nodrošināta diplomu un kvalifikācijas savstarpēja atzīšana, nebūs vairs jākārto mācību vīzas, kā rezultātā Latvijas studentiem būs vieglāk doties studēt uz citām Eiropas valstīm.
Tā kā mēs vēl esam tikai studentes, mums likās interesanti noskaidrot, kādas iespējas mums varētu rasties, Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs izvēlējāmies referāta tēmu par izglītību.
Mūsu referāta mērķis bija iepazīties ar Eiropas Savienības izglītības sistēmu un tās piedāvātajām programmām, kā arī mēs mēģinājām noskaidrot, kas mainīsies Latvijas izglītības politikā, pievienojoties ES. Referātā ir izveidotas četras nodaļas, kurās ir ietverti apraksti par Eiropas Savienības izglītības politikas veidošanās gaitu, par ES piedāvātajām izglītības programmām, par pašu izglītības politiku kā tādu, kā arī mēs apskatījām šīs politikas ietekmi uz Latviju – kādi būtu zaudējumi un ieguvumi.
1957.gadā nodibinātās Eiropas Ekonomiskās kopienas uzdevumos sākotnēji nebija paredzēta Eiropas izglītības tiesību veidošana. Saskaņā ar Eiropas Justīcijas tiesas pastāvošo jurisdikciju tika nolemts, ka Kopienai nepieder vispārēja kompetence izglītības jautājumos. Neskatoties uz to, EEK līgumā iekļautajiem nosacījumiem bija liela nozīme dalībvalstu izglītības jomā.
Attīstoties Eiropas iekšējam tirgum un brīvai darba spēka kustībai, sadarbība izglītībā kļuva neizbēgama. Sākotnēji līgumos tika pieminēta tikai nepieciešamība izvirzīt vispārējus pamatprincipus kopīgas politikas īstenošanā profesionālās izglītības jomā. Tika īstenotas vairākas programmas izglītības un profesionālās apmācības jomā (Erasmus, Comett, Lingua, Petra), taču tās neaptvēra visus izglītības līmeņus un visu veida izglītības iestādes.…
