Eiropas Savienības izveides līgumu analīze

Eiropas Savienība (līdz 1993. gadam tā saucās - Eiropas Kopiena, ar 1992. gada Māstrihtas līgumu tika pieņemts jauns nosaukums ''Eiropas Savienība'') ir politiska un ekonomiska alianse, kuru veido Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, Eiropas Ekonomiskā kopiena un Eiropas Atomeneģijas kopiena. Eiropas Ekonomiskā kopiena (neoficiāli dēvēta par Koptirgu) ir 1957. gadā dibināta organizācija, kuras mērķis bija, atceļot muitas nodevas un citus tirdzniecības ierobežojumus, izveidot vienotu Eiropas tirgu tās dalībvalstu ražojumiem.
Pašlaik Eiropas Savienībā ir 15 valstis ar gandrīz 400 miljoniem iedzīvotāju. 1993. gadā savienībā tika izveidots iekšējais tirgus, likvidējot barjeras personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvai kustībai savienības robežās, bet kopš 1999. gada apritē ir arī savienības kopējā valūta - eiro. Šis veidojums atšķirībā no Padomju Savienības, kuru dēvēja par «tautu cietumu», mazliet atgādina dārgu ārpilsētas klubu, kurā ir ļoti grūti iekļūt, turklāt reālos spēles noteikumus var uzzināt tikai pēc iestāšanās. Tomēr gribētāju netrūkst - pirmā kandidātvalstu grupa, kurā ir Polija, Ungārija, Čehija, Igaunija, Slovēnija un Kipra, uzsāka iestāšanās sarunas 1998. gadā. Pagājušajā gadā tām pievienojās Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Malta, Lietuva un Latvija.
Tā kā Latvija ir viena no kandidātvalstīm uz iestāšanos Eiropas Savienībā, tad dažādi jautājumi un problēmas, saistītas ar ES ir kļuvuši par aktuālu tēmu Latvijā. Nenoliedzami pēdējo gadu laikā aktualizējusies jautājums par laikposmu, kad mūsu valsts iestāsies ES.…