Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības politika

Eiropā par lauksaimniecības politikas lēmumiem vienojas Briselē. Tomēr vispārzināms ir fakts, ka pavēlēt lauksaimniekiem ražot nav iespējams, jo nepastāvot ieinteresētībai to darīt, nekādi plāni un rīkojumi nelīdzēs. Nepieciešama ekonomiskā motivācija, ko konkrēti var izmērīt naudā. Ja ražotājam uzlikti ierobežojumi, zaudētā peļņa vismaz daļēji ir jākompensē.
Pamatīgu satraukumu lauksaimnieku aprindās un nelielu paniku arī lauksaimniecības politikas virzītājos izraisījis Eiropas Komisijas jaunais priekšlikums tiešo maksājumu sakarā – sākot jau ar 2007.gadu, jaunajās Eiropas Savienības ( turpmāk tekstā - ES) dalībvalstīs ļaut sasaistīt tikai 25% no papildu valsts tiešā maksājuma atbalsta par laukaugiem.
Tāpēc arī vairāk nekā 40 gadus veidotās ES Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk tekstā - KLP) centrā joprojām ir lauku uzņēmējs un viņa intereses. Laika gaitā politika gan mainījusies, papildinājusies ar jauniem elementiem, kļuvusi sarežģītāka. Produkcijas pārdošana daudzās lauksaimniecības nozarēs vairs nav kļuvusi par vienīgo ieņēmumu avotu. Saimniecības attīstību palīdz nodrošināt atbalsts no ES fondiem.
ES lauksaimniecības budžets ir 45 miljardi eiro jeb gandrīz puse no ES kopējā budžeta.
Tas nozīmē, ka lauksaimniecība ieņem nozīmīgu vietu ES un tas izpaužas trijos veidos:
1. Kopējās lauksaimniecības politika (KLP) ir galvenais politikas noteicējs ES un ietekmē gandrīz ikvienu lēmumu, saistībā ar lauksaimniecību.…