Māstrihtas līgums 1992.gadā ieviesa jēdzienu „Eiropas pilsonība”. Atsevišķas tiesības jau agrāk attiecās uz Kopienas iedzīvotājiem, piemēram, tiesības brīvi pārvietoties , pastāvīgi uzturēties citas dalībvalsts teritorijā vai tiesības ieņemt amatus valsts dienestā, ja runa nav par valsts amatpersonas amata ieņemšanu.
Eiropas pilsonība nav uzskatāma par pilsonību tās tradicionālajā izpratnē. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 17.pantā teikts: Ikviens cilvēks, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību.
Saskaņā ar Māstrihtas līgumu Eiropas Savienības pilsoņi ir visi dalībvalstu pilsoņi. Taču Eiropas Savienība ir suverēnu valstu savienība, tādēļ arī tiesības noteikt, vai kāda persona ir dalībvalsts pilsonis, ir tikai un vienīgi šīs dalībvalsts kompetencē. Šis noteikums ir ietverts Māstrihtas līgumam pievienotā īpašā deklarācijā. Eiropas Savienības pilsonība dod papildu tiesības tās dalībvalstu pilsoņiem, bet neaizstāj konkrētās valsts pilsonību, kas noteikts Amsterdamas līgumā. Šis princips ir ieņēmis nozīmīgu vietu Konventa izstrādātajā Eiropas Konstitūcijas projektā. Eiropas pilsonības jēdziens ir veidojies līdz ar pieņemtajiem ES līgumiem. Tā vadošie elementi ir tiesības piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās un Pamattiesību harta. Parlamenta Lūgumrakstu komiteja un Ombuds ir viens no veidiem, kā uzklausīt pilsoņus un kā pilsoņiem palīdzēt viņu tiesību neievērošanas gadījumā
Iegūstot Eiropas Savienības pilsonību, cilvēks iegūst papildu tiesības, neuzliekot būtiskus pienākumus. Piemēram, Francijas (kas ir ES dalībvalsts) pilsonim pienākas visas Francijas konstitūcijā un likumos noteiktās tiesības, kā arī Eiropas Savienības pilsoņa tiesības. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, visi Latvijas pilsoņi kļūst par ES pilsoņiem un papildus savām Satversmē, Pilsonības likumā un citos likumdošanas aktos noteiktajām tiesībām iegūst arī ES pilsoņu tiesības. Tas ļauj Latvijas pilsoņiem baudīt tās brīvības, kas ir pieejamas ES pilsoņiem.
Savienības pilsonība ir nozīmīga tāpēc, ka Savienības pilsoņiem ir garantētas tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Pamattiesības, kas piešķirtas pilsoņiem saskaņā ar EK Līguma otro daļu, ir šādas:
tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;
tiesības balsot un tiesības tikt ievēlētiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Konstitūcijas valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.
Ombuds ir cīņa par „kļūdām pārvaldē”. Ja pilsonis vai uzņēmums uzskata, ka Kopienas iestāde vai struktūrvienība nav veikusi savus pienākumus un ir pieļāvusi "kļūdas pārvaldē", viņš var griezties pie Eiropas Ombuda. "Kļūda pārvaldē" izpaužas tādējādi, ka ES iestāde nav rīkojusies saskaņā ar noteikumiem vai principiem, kas tai obligāti jāievēro. …
