Eiropas Savienība ir Eiropas valstu politiska un ekonomiska alianse, kurai šobrīd ir 15 dalībvalstis: Vācija, Itālija, Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Irija, Grieķija, Spānija, Portugāle, Austrija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.
Eitropas Savienības mērķi:
likt pamatus ciešākai savienībai Eiropas tautu starpā;
nodrošināt savu valstu ekonomisko un sociālo progresu, kopīgi likvidējot barjeras, kas sadala Eiropu;
nepārtraukti analizēt un uzlabot savu tautu dzīves un darba apstākļus;
saskaņot rīcību, kas nodrošinātu vienmērīgu darījumu sfēras paplašināšanu, līdzsvarotas tirgus attiecības un godīgas konkurences apstākļus;
mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem;
ar kopīgi izstrādātas komercpolitikas palīdzību pakāpeniski likvidēt starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus;
saglabāt un nostabilizēt mieru un brīvību.
Eiropas Savienības reģionālā politikai ir nepieciešama, lai novērstu dzīves līmeņa nevienlīdzību un nodarbinātības iespējas dažādos reģionos, kā arī aktivizēt reģionu konkurētspēju, izvairoties no subsidēšanas. Galvenie uzdevumi reģionālās politikas sekmīgai realizēšanai ir indivīdu, pakalpojumu, preču un kapitāla brīvas pārvietošanās nodrošināšana, firmu kontroles nodrošināšana, kā arī patērētāju interešu aizsargāšana. Līdz ar tirgus atvēršanu rodas risks, ka spēcīgākās dalībvalstis varētu pastiprināt savu uzplaukumu, kas notiktu uz vājāko dalībvalstu un mazāk attīstīto reģionu rēķina. Galvenais Eiropas Savienības tirgus pašreizējās nesakārtotības iemesls ir konkurētspējīga, kvalificēta cilvēku kapitāla, darba spēka trūkums. Strukturālie pasākumi ir nesuši milzīgas pārmaiņas ES dalībvalstu lauksaimniecības lauksaimniecības strukturālā pārveidošanā, atpalikušo reģionu attīstībā un infrastruktūrā.
Strukturālie fondi kalpo kā atbalsts nacionālo un reģionālo problēmu risināšanai, bet atbildība par projektu izvēli un īstenošanu jāuzņemas pašai valstij.
Sakarā ar Eiropas Savienības paplašināšanos, arī kandidātvalstīm ir iespēja saņemt finansējumu no pirmsstrukturālajiem fondiem. Latvijai ir iespēja saņemt finansējumu no šādiem fondiem: ISPA– pirmsiestāšanās strukturālais instruments, SAPARD – ipašā palīdzības programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai pēc noteikumiem. Bez pirmsstrukturālajiem fondiem nākotnes dalībvalstis, arī Latvija, saņems palīdzību no PHARE programmas.…
