Eiropas valstu atšķirību un dažādību nosaka šo valstu vēsturiskā attīstība, ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas apstākļi. Tautu kultūras atšķirības ir Eiropas bagātība. Taču atšķirīgs ir arī dzīves līmenis un materiālā labklājība.
Latvijas Republikas (LR) attīstības interesēs ir līdzvērtīgu darba, ienākumu, sociālās un kultūras iespēju nodrošināšana visiem valsts iedzīvotājiem. Diemžēl, līdzšinējā attīstības gaitā Latvijā ir izveidojušās izteiktas teritoriālās atšķirības starp reģioniem dzīves vides kvalitātē un saimnieciskās darbības iespējās. Tas viss izpaužas atsevišķu pašvaldības teritoriju un reģionu nepietiekamajā ekonomiskajā attīstībā, zemā saimnieciskajā aktivitātē, augstā bezdarba un zemā iedzīvotāju ienākumu līmenī, nevienlīdzīgos sociālos un kultūras dzīves nosacījumos. Šīs negatīvās parādības visspilgtāk izpaužas Latgalē, kas ir kļuvusi par visvājāk attīstīto reģionu Latvijā.
Lai ar reģionālo attīstību saistīto jautājumu risināšana un iekļaušanās līdzsvarotā attīstības procesā noritētu pēc iespējas efektīvāk, pašvaldībām ir aktīvi jāiesaistās reģionālajā plānošanā un teritorijas attīstības stratēģiju izstrādē, kas saskaņā ar LR likumu “Par pašvaldībām” ir to kompetence. Latvijas reģionālo attīstību reglamentē vēl arī citi LR tiesiskie akti.
šķirības starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm rada virkni problēmu un, lai tās risinātu, tiek veidota Eiropas reģionālā politika, kas paredz noteiktu atbalstu atsevišķu teritoriju attīstībai ar mērķi veidot Eiropu par ekonomiski un sociāli līdzsvarotu telpu.1
Reģionālā politika Eiropas valstīs ir veidojusies vairāku desmitu gadu garumā un tās veidošanos nosaka katras konkrētās valsts tiesību akti, vēsturiskie apstākļi un tradīcijas. Reģionālās ekonomiskās atšķirības pastāvēja jau 18.gadsimtā un vēl agrāk. Tajos laikos attīstība lielā mērā bija atkarīga no reģiona klimata un dabas resursiem.
Situācija mainījās pēc Otrā pasaules kara, kad mazāk attīstītie reģioni bija vēl vairāk novājināti. Valstis sāka domāt par ģeogrāfiskās situācijas radīto nevienlīdzību izlīdzināšanu. Šim mērķim, kā arī nodarbinātības veicināšanai mazāk attīstītos reģionos tika radītas reģionālās politikas. Reģionālās attīstības politikas veidošanos biežāk nosaka kultūrvēsturiskie, klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi, kā arī nodarbinātība.…
