NOBEIGUMS
ES sociālās politikas mērķis ir novērst acīmredzamas nevienlīdzības izpausmes Eiropas sabiedrībā. Lai sekmētu darba vietu izveidi un veicinātu strādājošo profesionālo un/vai ģeogrāfisko mobilitāti, 1961. gadā izveidoja Eiropas Sociālo fondu (ESF).
Finanšu palīdzība nav vienīgais veids, kādā ES cenšas uzlabot sociālos apstākļus Eiropā. Palīdzība pati par sevi neatrisinās visas problēmas, ko izraisa ekonomikas lejupslīde vai dažu reģionu atpalicība. Ekonomikas izaugsmei galvenokārt jāveicina sociālā attīstība. Sociālu attīstību veicina arī tiesību akti, kas garantē pamattiesību kopumu. Pamattiesības daļēji ir iekļautas līgumos, piemēram, vīriešu un sieviešu tiesības uz vienādu atalgojumu par vienādu darbu. Citas tiesības ir iekļautas direktīvās par nodarbināto aizsardzību (drošība un veselības aizsardzība darbā) un obligātajos drošības standartos.
ESF tieši investē to politikas pasākumu īstenošanā, kas ir apstiprināti Eiropas mērogā un izstrādāti dalībvalstīs. ESF nodrošinās specifisku Eiropas pievienoto vērtību, tajā pašā laikā ņemot vērā īpašo situāciju katrā valstī. Patiesībā, ieguldījumi cilvēku apmācībā un tāda sociālā kapitāla veicināšanā, kas ir spējīgs radīt drošību un sekmēt partnerattiecības, būtiski sekmē ekonomisko, sociālo un nodarbinātības mērķu īstenošanu. Tādējādi tie varētu kompensēt kavēšanos reformu īstenošanā.
…