SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
• ES 27 dalībvalstu vienotais tirgus ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām pasaules tirdzniecības lielvarām, savukārt Ķīna ir pasaules trešā lielākā ekonomika, kur IKP pieauguma rādītāji ir ievērojami lielāki un pieaugums saglabājies arī pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos salīdzinājumā ar ES;
• Ķīna ir nozīmīgs ES tirdzniecības partneris –imports no Ķīnas 2010.gadā veido 11,3% un eksports uz Ķīnu 8,4%. Savukārt Ķīnas eksports uz ES 2010.gadā veido 20,1% un imports no ES 13,2% no kopējā importa apjoma;
• 2010.gadā ES tirdzniecības bilance ar Ķīnu kopumā ir negatīva 169 mljrd. EUR apjomā, turklāt negatīva tirdzniecības bilance veidojas 17 Harmonizētās sistēmas sadaļās, no kurām vislielākais deficīts ir: dārgmetālu, dārgakmeņu un pērļu grupā, neklasificējamas kravas un papīra un papīra masas preču grupā;
• ES un Ķīna ir PTO dalībvalstis, un tām ir jāievēro PTO uzņemtās saistības attiecībā uz maksimālajām tarifu likmēm u.c. noteikumiem;
• ES, sākot ar 2008.gadu, palielina vērtības tarifu un tā ekvivalentus,taču Ķīna tos samazina. Ķīnā vērtības tarifa ekvivalenti ir spējuši samaināt kopējo tarifu slogu, ES – palielināt;
• ES vidējā piemērotā tarifa likme no 2002. gada līdz 2010.gadam svārstās no 4,2-5,1%, tajā pašā laikā Ķīna, uzņemoties sasitības PTO, ir samazinājusi tarifu likmi no 12,4% līdz 9,8%;
• Visaugstākās tarifu likmes gan ES, gan Ķīnai ir gatavo pārtikas produktu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un tabakas grupā. Vislielākā atšķirība tarifu likmē 2008.gadā ir pērļu, dārgakmeņu un dārgmetālu grupā, kur Ķīnā piemērotais tarifs pārsniedz ES piemēroto tarifu 16,5 reizes, kā arī minerālo produktu grupā, kur Ķīnas piemērotais tarifs pārsniedz ES tarifu 12 reizes;
• Ķīnā ir salīdzinoši nedaudz vērtības tarifu ekvivalentu tarifu skaits, kas kopš 2005.gada ir nemainīgs, ES to ir 20 reižu vairāk;
• Svarīgākās netrifu barjeras Ķīnā ir: intelektuālā īpašuma tiesību vāja aizsardzība, valsts subsīdijas, „zaļais” protekcionisms, izejvielu un pakalpojumu tirgus protekcionisms, standartizācijas un sertifikācijas procedūru ieviešana, neskaidra tirdzniecības un investīciju politika, kā arī PTO normu regulāra neievērošana;
• ES galvenās netarifu barjeras ir: antidempinga pasākumi, subsīdijas vietējiem uzņēmumiem, „zaļais” proetekcionisms.
…
