Pēdējos gados ļoti bieži Latvijā tiek runāts par Eiropas Savienību.
„Daudzos aspektos Eiropas Savienība ir izcils paraugs, kā sasniegt panākumus. Pusgadsimta laikā tā nepieredzēti paaugstinājusi savu pilsoņu dzīves līmeni. Tā ir izveidojusi vienotu tirgu bez robežām un vienotu valūtu – euro. Tā ir ievērojama ekonomiska vara un vadošais spēks attīstības atbalsta sniegšanā pasaulē. Tās dalībvalstu skaits audzis no 6 līdz 27 valstīm un vēl dažas valstis vēlas pievienoties ” [1. 3.lpp.]
Viss sākās 20. gadsimta 50. gados kad izveidojās ES. Uz to laiku bija tikai sešas dalībvalstis: Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Luksenburga un Nīderlande. Tad Eiropas Savienība pamazām sāka augt: 1973. gadā tai pievienojās Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste, 1981. gadā – Grieķija, 1986. gadā – Spānija un Portugāle, 1995. gadā – Austrija, Somija un Zviedrija. Šīs 15 valstis tagad tiek sauktas par „vecām” ES valstīm.
2004. gada 1. maijā Eiropas Savienība paplašinājās, tai pievienojās Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Latvija.2007. gada 1.janvārī ES pievienojās Bulgārija un Rumānija.Visas šīs valstis tiek devētas par „jaunajām” ES valstīm.
Ar šo notikumu Latvijā parādijās gan ES piekritēji, gan tie, kuri bija pret to, lai Latvija tai pievienojas. Bet neskatoties uz tiem kas to negribēja Latvija tomēr kļuva par ES dalībvalsti.
2006. gadā no 8. septembra līzd 9. oktobrim Latvijā notika”Eirobarometra 66” aptauja, kuras laikā tika vērtēta Latvijas līdzdalība Eiropas Savienībā un tas, vai mūsu valsts politiķi ES institūcijās spēj (vai nespēj) īstenot valsts intereses.
Starp visiem jautājumiem bija jautājums par valsts situāciju ekonomikā un nodarbinātības jomā. Rezultāti sanāca tādi: „Latvijā ekonomikas uzlabosanos valstī prognozē 31% cilvēku. To aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka paredzama pozitīva attistība, pusgada laikā pieaudzis par 11% un pusgada laikā notikušas izmaiņas – nu šie rādītāji par 11% pārsniedz vidējos ES 25 datus (20%). Pagājušās aptaujas laikā Latvija nesasniedza ES vidējos rādītājus. To, ka situācija Latvijā ekonomikā palielināsies prognozē 17%, bet 46% aptaujāto domā, ka nekādas pārmaiņas nav gaidāmas, 6% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.” [2. 8.lpp.] Latvijā pieauga par 6% arī aptaujāto skaits, kas uzskata, ka valsts dalība ES ir „laba lieta”.
No tā var secināt, ka Eiropas Savienība tomēr uzlaboja ekonomikas situāciju Latvijā, bet tie secinājumi ir tikai pamatojoties uz nelielas iedzīvotāju daļas domām. Patiesībā situācija var izrādīties pavisam pretēja.
Kursa darba mērkis ir izpētīt Latvijas un Eiropas Savienības galvenos ekonomiskos rādītājus, salīdzināt tos, noskaidrot vai Latvijas ekonomika uzlabojās kopš pievienošanos ES un vai tā tuvojas ES rādītājiem…
