Eiropas Savienības un Latvijas sadarbības iespējas izglītības jomā

Darba mērķis – izpētot pieejamos elektroniskos resursus, iepazīties ar Eiropas Savienības izglītības sistēmu un sadarbību ar Latviju izglītības sistēmas jomā.
Lai sasniegtu darba mērķi, autore izvirza šādus uzdevumus:
izpētīt izglītības politikas veidošanās gaitu Eiropas Savienībā;
iepazīties ar Eiropas Savienības izglītības politiku;
noskaidrot Latvijas sadarbības iespējas ar Eiropas Savienību izglītības jomā, izpētot piedāvātās izglītības programmas;
izdarīt secinājumus par darbu.
1. Izglītības politikas veidošanās gaita
1957. gadā nodibinātās Eiropas Ekonomiskās kopienas uzdevumos sākotnēji nebija paredzēta Eiropas izglītības tiesību veidošana. Saskaņā ar Eiropas Justīcijas tiesas pastāvošo jurisdikciju tika nolemts, ka Kopienai nepieder vispārēja kompetence izglītības jautājumos. Neskatoties uz to, Eiropas Ekonomiskās kopienas līgumā iekļautajiem nosacījumiem bija liela nozīme dalībvalstu izglītības jomā.
Attīstoties Eiropas iekšējam tirgum un brīvai darbaspēka kustībai, sadarbība izglītībā kļuva neizbēgama. Sākotnēji līgumos tika pieminēta tikai nepieciešamība izvirzīt vispārējus pamatprincipus kopīgas politikas īstenošanā profesionālās izglītības jomā. Tika īstenotas vairākas programmas izglītības un profesionālās apmācības jomā (Erasmus, Comett, Lingua, Petra), taču tās neaptvēra visus izglītības līmeņus un visa veida izglītības iestādes.
Taču 1992. gada 7. februārī, parakstot Māstrihtas līgumu, tika ieviesti jauni sadarbības veidi starp dalībvalstu valdībām, tajā skaitā arī izglītības, jaunatnes un profesionālās apmācības jomās. Māstrihtas līgumā tika noteikts ar dažādiem līdzekļiem veicināt dalībvalstu sadarbību un atbalstīt to veiktos pasākumus, pilnībā respektējot katras valsts atbildību par izglītības saturu un struktūru, kā arī par kultūru un valodas dažādību.…