ES/EK iestādes, kādas tās izveidojās pēc Māstrihtas līguma spēkā stāšanās:
1)Ministru Padome – ar lēmējtiesībām;
2)Eiropas Komisija – ierēdņu grupa, kura izstrādā lēmumprojektus, seko, kā šie lēmumi tiek ievēroti dalībvalstīs, un pārstāv ES starptautiskās sarunās;
3)Eiropas Tiesa – uzrauga, kā darbojas ES likumi dalībvalstīs, izskata organizatoriskas lietas;
4)Eiropas Parlaments – kopš 1979. g. ievēlēts tieši, loma pārsvarā konsultatīva, spriež par ES budžeta sadali, ir tiesības izteikt neuzticību Komisijas darbībai;
5)Eiropas Auditoru tiesa (kolēģija) – novērš liela apjoma ES apkrāpšanu.
Konkrētā EK darbība izpaužas kā likumu, lēmumu, direktīvu un ieteikumu izstrādāšana, pieņemšana, ieviešana praksē un sekošana, kā tie darbojas. Priekšlikumus, šādu spriedumu uzmetumus, var iesniegt vairākos veidos; faktiski vienīgā iestāde, kura regulāri iesniedz likumprojektus Ministru Padomes apspriešanai, ir Eiropas Komisija.
Ministru Padome ir augstākā un vienīgā lemtspējīgā institūcija EEK, arī EK/ES struktūrā, tā ir visu dalībvalstu attiecīgās nozares ministru sapulce.
Padome līdzās tiesībām pieņemt lēmumus, kuri saistoši visām dalībvalstīm, uzņemas arī politisku atbildību par šādiem lēmumiem.
Parastais Eiropas valstu vadītāju sapulces iznākums ir savstarpēja vienošanās (obligāti vienbalsīga) vai secinājumu pasludināšana, kuri ir norādes gan nozaru ministru padomēm, kā tām rīkoties, gan ierosinājumi Eiropas Komisijai, lai tā pievērstos jaunām darba tēmām.
Jebkuru līgumu, kas saistošs ES/EK dalībvalstīm, vispirms paraksta visu valstu vadītāji. Jaunais līgums stājas spēkā vienīgi no tā brīža, kad to apstirpinājis Eiropas Parlaments un katra dalībvalsts atsevišķi kā arī partnervalsts (pievienošanās līgums).
Nozaru ministru padomes veic prakstisko darbu, pieņemot lēmumus. Šie lēmumi veido EK darbības juridisko pamatu.…