Eklektisms ir 19.gadsimta otrās puses arhitektūras stils . Attīstoties un nostabilizējoties kapitālistiskajām ražošanas attiecībām , šis laikmets iezīmējas ar līdz tam nepieredzētu zinātnes , tehnikas un rūpniecības , kā arī mākslinieciskās kultūras uzplaukumu . Strauji auga pilsētas , modernizējās transports . Ūdensceļos buriniekus izspieda tvaikoņi , bet uz sauszemes veidojās dzelzceļu tīkls .Cēla visdažādākās inženierbūves un ražošanas ēkas kā arī pilnīgi jauna tipa sabiedriskās ēkas. Pilsētas kļuva par sarežģītiem daudz funkcionāliem organismiem , kur atrisināt vides arhitektoniski mākslinieciskās kompozīcijas jautājumus vien bija par maz . Veidojās mūsdienu pilsētbūvniecības prakses un teorijas pamati.
Rīga , tāpat kā desmitiem un simtiem citu Eiropas pilsētu 19.gadsimta vidū , atraisījusi viduslaiku nocietinājumu jostu , ātri pletās plašumā un auga augumā . No cietokšņa un amatnieku un tirgotāju pilsētas tā pārvērtās par industriālu kapitālistisku lielpilsētu . Tolaik iezīmējās visraksturīgākie vaibsti tās centra sejā. Radās apbūve ar ievērojamu materiālo , kultūrvēsturisko un arhitektoniski māksliniecisko vērtību . Vairākos desmitos šajā laikā uzcelto sabiedrisko ēku koncentrēts daudz augstvērtīgu , emocionāli izteiksmīgu arhitektonisko detaļu un dekoratīvo elementu , tā ka katra no šīm celtnēm varētu būt īpaša pētījuma objekts.
Šajā darbā aplūkotas eklektisma stila mākslinieciski kompozicionālās īpatnības , Rīgas pilsētbūvnieciskās attīstības pamatprincipi un likumsakarības , parādīta pilsētas izaugsme un raksturota eklektisma laika apbūve.
…
