Mēs arvien vairāk izjūtam atkarību no dabas. Kādreiz mēs uzskatījām, ka dabas resursi ir neierobežoti un mēs tos varam izmantot tik, cik ir mūsu spēkos un vienīgais ierobežotais resurss ir cilvēks. Dabas neizsmeļamība ir izrādījusies fikcija. Valstu un uzņēmumu solījumi nemitīgai izaugsmei ir zaudējuši savu pārliecinošo spēku, jo ekonomiskā attīstība nemitīgi ir saistīta ar dabas resursu ekspluatāciju, kas savukārt, vairs nav iespējams dabas resursu ierobežotības dēļ. Tā, piemēram, Latvijas ekonomiskā attīstība ir pamatā balstīta uz kokmateriālu eksportu un naftas produktu re-eksportu.
Mūsdienās notiek vispārējs globalizācijas process. Ekonomiskās, ekoloģiskās, politiskās un kultūras izmaiņas vienā pasaules malā ietekmē cilvēku dzīvi arī otrā. Pašlaik dominējošā ir rietumu kultūra, kura uzspiež savu ekonomiku, politiku un kultūru visā pasaulē. Mūsdienīga cilvēka uzvedība balstās uz rietumu kultūras modeļa, kura galvenais postulāts ir - cilvēks ir ārpus dabas, pāri visam. Tas jau nāk no Bībeles. Bībelē ir teikts: "Un Dievs svētīja un sacīja viņiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi"" (1.Moz. 6:17-20). Dekarts uzskatīja, ka dzīvniekiem nav dvēseļu, viņi rīkojas it kā tiem būtu prāts, bet viņi ir mašīnas (bez dvēseles nav arī ētikas). Tagad arī cilvēki ir padarīti par mašīnām, kuri rīkojas tikai saskaņā ar noteiktiem uzvedības modeļiem. Cilvēks ir kļuvis izolēts no dabas un arī no citiem cilvēkiem. Rietumu kultūru ir pārņēmusi dominantes mānija: cilvēku dominante pār dabu, vīriešu pār sievietēm, bagāto pār nabagajiem, rietumu pār dienvidiem, u.tml.…