Ekoloģiskā būvniecība jeb zaļā būvniecība ir kompleksa pieeja būvniecības projektu plānošanā, projektēšanā, celtniecībā, iekārtošana un uzturēšanā, kas tiecas mazināt negatīvo ietekmi uz vidi un paaugstināt iedzīvotāju labklājību. Tas ir veids, kā dzīvot dabai draudzīgāk, neatsakoties no mūsdienās ierastām ērtībām un kvalitātes standartiem. Tā, radot kvalitatīvu, videi un veselībai draudzīgu dzīves telpu, tiek veicināta ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā ilgtspējība nākotnē [5].
Ar ekoloģisko būvniecību parasti saprot darbošanos, kad visi būvmateriāli tiek ņemti no dabas, ideālā gadījumā – no tuvākās apkārtnes. Kad ēka ir nolietojusies, tā atkal pārvēršas par tīru un viegli sakopjamu vidi. Tas ir būvniecības princips, kad ēka jebkurā stadijā – celtniecības procesā, ekspluatācijas laikā un arī sabrukšanas periodā – ir tuva dabai un gan ekoloģiski tīra, gan estētiska.
Ekoloģiskā būvniecība aizsākās 20. gs. nogalē ASV, kur pēc uzņēmēju iniciatīvas tika uzbūvētas pirmās šāda veida būves. Tikai pēc tam to sāka ieviest arī Eiropā. ASV vadību uzņēmās privātais sektors, un daži lieli starptautiski uzņēmumi uzsāka zaļo ēku celtniecību vai pieprasīja šādu ēku nomu saistībā ar jauno korporatīvās sociālās atbildības vilni. Bet Eiropā nekustamā īpašuma attīstītāji un īpašnieki iesaistījās šajā nozarē tikai pēc tam, kad valstu iestādes pieņēma jaunus tiesību aktus ilgtspējīgas attīstības jomā. Zaļo projektu tirgus Eiropā vēl ir veidošanās stadijā. Eiropā nekustamā īpašuma attīstītāji parasti nesaņem augstāku cenu par energoefektīvām ēkām, un šādu situāciju veicina nevis intereses, bet pārskatāmības trūkums. Saskaņā ar amerikāņu arhitektu teikto šobrīd pastāv pārāk daudz un pārāk atšķirīgas vērtēšanas sistēmas, kā arī pārāk zema izpratne par šo nozari, kas neļauj šāda veida īpašumam gūt pievienoto vērtību tirgū.
Ilgtspējīgām ēkām Eiropā šobrīd vēl nav augstākas cenas, bet tām ir citas priekšrocības, jo īpaši mārketinga jomā. …
