Apkārtējās vides aizsargāšana ir katra cilvēka pienākums. Pēdējā gadu desmitā daudz ko ir nācies mācīties un pārdomāt gan būvniecības organizācijām un iestādēm, gan satiksmes plānotājiem, gan ceļu un tiltu projektētājiem, jo līdz šim tika nesta pārāk zema novērtēta atbildība par mūsu apkārtējo vidi, it īpaši ja runa iet par dzīvniekiem. Burtiski katram jaunizbūvētam ceļam seko dzīvnieku populācijas samazināšana. Populācijas sagraušana un dzīvnieku daudzveidības samazinājums notiek ainavas izmaiņu dēļ.
Būvējot ceļus un cauruļvadus, cilvēki dala ekosistēmu atsevišķajās daļās, tādā veidā izjaucās dzīvnieku dabiskas migrācijas ceļi, kā izrādās pat vaboles tiekas nepārlidot ceļam pāri.1 Problēma palielinājās ar kā saucamo saliņu efektu, ainava ar katru jaunu izbūvēto ceļu samazinās un sadalās vēl mazākajos gabaliņos. Ekosistēmas daļiņas nevar saglabāt un uzturēt stabilu populāciju, tāpēc, dalot teritoriju, mēs sekmējam dzīvnieku pazušanai dotajā teritorijā.
Augstākminētai problēmai ir vairāki atrisinājumi, bet visinteresantākais atrisinājums šai problēmai par dzīvnieku migrācijas ceļu saglabāšanu – ir ekodukti – savdabīgie dzīvnieku pārejas tilti.
Referāta nosaukums ir „Ekoloģiskie tilti (dzīvnieku pārejas)”. …