SECINĀJUMI
Izlasot rakstus un izpētot materiālus par to, kas ir ekoloģisms, ko mēs kā cilvēce esam laika gaitā izdarījuši un kā šobrīd gan valstiskās, gan nevalstiskās organizācijas cenšas saglābt mūsu planētu ar tajā dzīvojošu floru, faunu un cilvēkiem, es esmu ļoti skeptiski noskaņota par to, kā mūsu planēta izskatīsies nākotnē.
Manuprāt, tas, ka mēs cenšamies padarīt pasauli zaļāku un saglābt to, ir liels solis uz priekšu, taču, lai kā es vēlētos, lai mums visiem tas izdotos, skarbā patiesība ir tāda, ka mēs zaļās planētas saglābšanu sākām pārāk vēlu. Daudzu gadu vai pat gadsimtu garumā mēs, cilvēki, kas pēc savas būtības esam egoisti noskaņoti un vēlamies maksimāli sev atvieglot ikdienas dzīvi, neaizdomājāmies par to, ko mēs nodarām dabai. Šīs klimata izmaiņas, neatgriezeniskas sugu izmiršanas notika tāpēc, ka vēlējāmies sev visu labāko, neaizdomājoties, ka mēs neesam vienīgie uz šīs brīnišķīgās zaļās planētas.
Manuprāt, vienīgais, ko mēs vēl varam izdarīt, ja mēs visi ar ciešu pārliecību iesaistītos pasaules ekoloģijas un ekosistēmas glābšanā un saglabāšanā.
Diemžēl mēs vairs nespēsim atgriezt atpakaļ izmirušo floru un faunu, klimata neatgriezeniskās izmaiņas. Tas diemžēl vairs nav mūsu spēkos.
Taču, kā jau es iepriekš minēju, mēs joprojām varam iesaistīties pasaules saglābšanā, lai mūsu bērniem, mazmazbērniem šī pasaule, ko mēs viņiem nodosim mantojumā, kļūtu kaut vai par kripatiņu labāka nekā tā ir, kurā mēs dzīvojam šobrīd. Lai dzīvo planēta Zeme!
…