Tikai dažas valstis pasaulē var lepoties ar tik nozīmīgiem ekonomiskiem sasniegumiem, kādus Īrija ir uzrādījusi pēdējo gadu laikā. Tiek uzskatīts, ka Īrijas ekonomika ir visstraujāk augošā starp Eiropas Savienības un OECD valstīm.
Īrijas pieredze liecina, ka dalība ES ir devusi papildu iespējas to ekonomiskajai attīstībai. Tā nozīmēja investīciju un kapitāla plūsmu pieaugumu, jaunas darba vietas, lielāku stabilitāti un līdz ar to augstāku labklājību. Šis valsts sekmes lielā mērā bija atkarīgas no tā, kā tās izmantoja ES dotās iespējas. Īrijas attīstība ir visveiksmīgākais piemērs tam: pievienošanās brīdī 1973. gadā tās iekšzemes kopprodukta līmenis uz vienu iedzīvotāju bija tikai aptuveni 60% no ES vidējā līmeņa, 1990. gadā šis rādītājs pieauga līdz 75% un vēl pēc desmit gadiem jau pārsniedza ES vidējo līmeni par 20%.
Īrijas ekonomika nosacīti tiek sadalīta divos sektoros. Ja pirmajā sektorā – jaunu tehnoloģiju, ķīmijas rūpniecības un banku nozarēs – dominē ārvalstu kapitāls, kurā piesaistīšanā valdība ļoti aktīvi darbojas, tad otrajā sektora, agrārajā, tiek aizsargātas Īrijas nacionālās intereses, faktiski – mazo un vidējo fermeru intereses. Tādus Īrijā ir gandrīz 70% un tā eksportē ap 70% no savas lauksaimniecības produkcijas.
Īrijas ekonomika ir būtiski atkarīga no pasaules tirgus svārstībām, un vairāk kā citas Eiropas valstis to ietekmē arī situācija ASV tirgos. Tādējādi Īrijai nav izdevies izvairīties no ekonomikas attīstības tempu krituma. Tā, laika periodā no 2000.gada līdz 2005.gadam ir vērojams Īrijas IKP pieauguma tempu samazinājums (1.1.tabula). No tabulas var redzēt, ka 2001.gadā IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sastādīja 12,2%, bet 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu šis pieaugums bija tikai 1,9%. Bet tomēr pēc 2004.gada var vērot pozitīvas izmaiņas, t.i. IKP pieauguma tempi sāka nedaudz palielināties ( 2004.gadā par 0,2 procentpunktiem, 2005.gadā par 1,1 procentpunktiem).…
