• Potenciālo izaugsmi bremzē krīzes laikā aizņemtais valsts parāds, ar kuru tika cerēts izglābties no grūtībām. Taču ir noticis pretējais. Kopējās parādsaistības ir tikai pieaugušas kopš 2008. gada krīzes, ļoti iespējams, ka daži no šiem parādiem nekad netiks atmaksāti.
• Lai gan ekonomiskā situācija eirozonas valstīs ir uzlabojusies, ģeopolitiskais risks ir sasniedzis savu augstāko punktu kopš Irākas kara. Kā piemērs ir Krievija, kas acīmredzot mēģina atjaunot savas Padomju laika valsts robežas, ignorējot ekonomiskās izmaksas un attiecības ar Rietumiem (The 10 biggest..., 2014). Nestabilā situācija ir ieilgusi, kā arī noteiktas savstarpējas ekonomiskās sankcijas. Atsevišķi uzņēmumi, kuru preču noieta tirgus ir Krievija un Ukraina, jau šobrīd saskaras un arī turpinās saskarties ar valūtas kursu radītajiem zaudējumiem un ārējā pieprasījuma mazināšanos (Pelēce, 2014).
SECINĀJUMI
• Globalizācija ir ietekmējusi ekonomiskās drošības tradicionālo izpratni. Valsts loma ekonomiskajos procesos samazinās, lielāka loma globālajiem procesiem.
• Latvija ir pakļauta neprognozējamām, galvenokārt, izejvielu un energoresursu cenu svārstībām pasaules tirgū, kas būtiski ietekmē vietējo ražotāju izmaksas.
• Šobrīd pasaulē pastāv tādi ekonomiskie apdraudējumi kā ģeopolitiskie konflikti, naudas parādi un sabiedrības novecošanās.
…