SECINĀJUMI
1. Ar ekonomisko nevienlīdzību saprot ienākumu un kapitāla sadalījuma attiecību iedzīvotāju starpā.
2. Ekonomiskā nevienlīdzība ir jāskata kontekstā ar iedzīvotāju īpatsvaru, kas pakļauti nabadzības riskam, lai to varētu definēt kā sociālu problēmu.
3. Pētījumi, kuros nosaka ekonomiskās nevienlīdzības līmeni Latvijā, var attēlot neprecīzus rezultātus, jo aptaujātās personas ar zemiem ienākumiem var neuzrādīt patiesos ieņēmumus, ja daļa no darba algas tiek maksāta ”uz rokas”.
4. Ekonomiskās nevienlīdzības pētījumu rezultāti var būt kļūdaini, jo visbagātākā sabiedrības daļā aptaujās iekļūst retāk.
5. Ekonomiskā nevienlīdzība, ienākumu un bagātības atšķirības starp dažādām sociālām grupām vienmēr ir reizē gan cēloņi, gan sekas citiem procesiem.
6. Viena no ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanas iespējām ir progresīvas nodokļu likmes ieviešana valstī.
7. No strukturālā funkcionālisma viedokļa valsts ir ieinteresēta saglabāt vienmērīgu nevienlīdzību, lai neizjauktu esošo kārtību un līdzsvaru sociālā hiararhijā.
8. Konfliktu teorija cīņu par resursiem skaidro kā sabiedrības attīstības veicinātāju.
9. Ekonomiskās nevienlīdzības rādītāji ir jūtīgi pret izmaiņām globālajā ekonomikā un ekonomikas satricinājumi var strauji mainīt indivīdu ienākumus.
…