Kopš 90. gadu vidus Latvijā pieaug ekonomiskā aktivitāte un uzlabojas iedzīvotāju materiālais stāvoklis. Laika periodā no 1995. gada līdz 2000. gadam IKP ir palielinājies par 25,6% jeb vidēji gadā par 4,7%, bet strādājošo bruto darba alga šajā periodā pieauga no 170 līdz 247 ASV dolāriem.
Īpaši veiksmīga attīstība bija vērojama laikā no 1996. gada līdz 1998. gada vidum, kad IKP vidējie pieauguma tempi bija 6%. Šo pieaugumu galvenokārt nodrošināja apstrādes rūpniecības straujā attīstība, kuras izlaide šajā periodā pieauga par 31 procentu.
Tāpat kā daudzās citās valstīs 1998. gada otrajā pusē un 1999. gada sākumā ekonomiskā krīze Krievijā ietekmēja arī Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tās dēļ samazinājās Latvijas preču eksports, grūtībās nonāca atsevišķas komercbankas, budžeta ieņēmumu apjoms atpalika no plānotā, pieauga bezdarbs. Tomēr ir jāatzīmē, ka šīs krīzes izraisīto rūpniecības un lauksaimniecības ražošanas kritumu kompensēja augsts aktivitātes līmenis būvniecībā un vairākās pakalpojumu nozarēs. Ražošanas apjomi turpināja pieaugt arī tajās rūpniecības nozarēs, kuras pamatā ir orientētas uz Rietumu tirgu (koksnes un koku izstrādājumu, metālu un apģērbu ražošana). Tādējādi 1998. un 1999. gadā IKP turpināja pieaugt, lai arī izaugsmes tempi bija pieticīgāki – attiecīgi 3,9% un 1,1 procents.
2000. gadā IKP pieauga par 6,6%, kas liecina, ka Latvija ir pārvarējusi ārējo apstākļu radītās grūtības. Arī 2001. gads ir iesācies cerīgi. Iekšzemes kopprodukts 2001. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 8,2 procentiem.
Pēdējos divus gadus izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā starp Baltijas valstīm un 2000. gadā arī ES kandidātvalstu vidū.…
