1999.gada 1. janvāris palika pasaules vēsturē kā diena, kad tika pabeigts viens no grandiozākajiem starptautiskajiem projektiem – tika apvienotas vairāku kultūras, ekonomikas un politikas ziņā atšķirīgu Eiropas valstu valūtas, radot vienotu ekonomisko un monetāro sistēmu – Eiropas Monetāro savienību (EMS) ar kopīgu Eiropas valūtu – eiro.
Pirmo reizi ideja par ekonomisko un monetāru savienību parādījās vēl 1957.gadā Romas līgumā. Šis līgums blakus citām lietām nosaka, ka dalībvalstīm jākoordinē to ekonomiskās politikas un ka politiskā biznesa cikli un valūtas maiņas kursu politikas jāuzskata par kopējo interešu jautājumu.
Tomēr, līdz pat Māstrihtas līgumam, kas stājās spēkā1993.gada 1. novembrī, dalībvalstis īstenībā nevienojās par ekonomiskās un monetārās savienības izveidošanu.
Ekonomiskā un monetārā savienība tiek ieviesta trijos posmos.
Pirmais posms tika uzsākts 1990.gada jūlijā, kad tika atcelta valūtas maiņas kontrole un novērsti visi šķērsli brīvai kapitāla kustībai, kā arī tika pastiprināta monetārās un ekonomiskās politikas koordinācija, lai veicināti dalībvalstu ekonomisko tuvināšānos(konverģenci).
1994.gada 1.janvārī, līdz ar Eiropas Monetārā institūta (EMI) izveidošanu, sākās EMS ieviešanas otrais posms. Šajā posmā tika nostiprināta sadarbība starp nacionālajām centrālajām bankām.
Trešais noslēdzošais posms sākās jau minētajā 1999.gada 1.janvārī,kad iesaistīto dalībvalstu valūtas tika nemainīgi fiksētas. Tajā pašā laikā, stājās spēkā rīkojums, kas nodrošina juridisko pamatojumu vienotās valūtas eiro ieviešanai, kas no šī datuma kļust neatkarīga valūta.
Lai piedalītos trešajā posmā, dalībvalstīm bija jāpilda speciālās prasības, tā saucamās Māstrihtas līguma konverģences kritēriji. Šiem kritērijiem ir jānodrošina stabila “starta pozīcija” jaunajai ekonomiskajai un politiskajai savienībai.
Ekonomiskā un monetārā apvienošanās uz šādiem stabiliem pamatiem veicinātu harmonisku un sabalansētu ekonomiskās aktivitātes izaugsmi zemas un stabilas inflācijas apstākļos visā Eiropas valūtas zonā, līdz ar to veicinot augstu nodarbinātības līmeni.
Tātad, Māstrihtas līguma konverģences kritēriju izpilde ir viens no svarīgākajiem rādītājiem dalībai Ekonomiskajā un monetārajā savienībā.
Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) attīstības trīs posmi
Māstrihtas līgums paredz, ka EMS tiks sasniegta, izejot trīs dažādus attīstības posmus:
Pirmais posms - 1990. gada 1. jūlijs - 1993. gada 31. decembris. -šajā posmā tika atcelta valūtas maiņas kontrole un novērsti šķēršļi brīvai kapitāla kustībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt tika pastiprināta ekonomisko politiku koordinācija un centrālo banku sadarbība.
…
