Ekonomiskā un monetārā savienība

1999, gada 1. janvāris palika pasaules vēsturē, kā diena, kad tika pabeigts viens no grandiozākajiem starptautiskajiem projektiem – bezskaidras naudas norēķinos tika ieviesta vienota valūta - eiro, Eiropas Centrālā banka ( ECB ) pārņēma atbildību par monetāro un valūtas maiņas politiku Eiropas Savienībā.
1998.gada martā Eiropas Komisija rekomendēja 11 Eiropas Savienības valstis, kas atbilst EMS kritērijiem. Šīs valstis dalībai EMS trešajā posmā 1998.gada maijā apstiprināja ES Ministru Padome. 2001.gada 1.janvārī EMS pievienojās Grieķija. Pašreiz 12 ES dalībvalstis ir EMS dalībnieces un izmanto vienoto ES valūtu – eiro gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinos. Eiro ieviešana jaunajās dalībvalstīs, kas pievienojās savienībai 2004.gada 1.maijā, notiks tikai pēc tam, kad tās būs izpildījušas Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktās prasības.
Dalībvalstīm bija jāpilda speciālas prasības, tā saucamās Māstrihtas līguma konverģences kritēriji. Šiem kritērijiem ir jānodrošina stabila „starta pozīcija” jaunajai ekonomiskajai un politiskajai savienībai.
Ekonomiskā un monetārā apvienošanās uz šādiem stabiliem pamatiem veicinātu harmonisku un sabalansētu ekonomiskās aktivitātes izaugsmi zemas un stabilas inflācijas apstākļos visā Eiropas valūtas zonā, līdz ar to veicinot augstu nodarbinātības līmeni.
Tātad, Māstrihtas līguma konverģences kritēriju izpilde ir viens no svarīgākajiem rādītājiem dalībai Ekonomiskajā un monetārajā savienībā.
…