Ekonomiskā migrācija ir bijis aktuāls jautājums līdz ar rietumu pasaules industrializāciju un arvien pieaugošas plaisas izveidošanos starp rietumvalstīm un dienvidu reģioniem, kā arī vēl joprojām pastāvošajām atšķirībām starp dažādām Eiropas daļām. Rietumeiropa pamatoti tiek uzskatīta par vienu no attīstītākajiem pasaules reģioniem, tādēļ pašsaprotama ir situācija, ka liela daļa ekonomisko migrantu cenšas nokļūt tieši Rietumeiropā.
Ekonomiskā migrācija ir notikusi ne tikai starp pašām Eiropas valstīm, bet liels skaits iebrauceju ir no valstīm, kas ir ārpus ES un pat ārpus Eiropas. Ekonomiskā migrācija Eiropas ietvaros rada arī etnisko sajaukšano, taču eiropiešu vienotības sajūta neļauj šīm atšķirībam kļūt par traucēkli ikdienas attiecības. Atšķirīga situācija ir ar iebraucējiem no tālākām valstīm, it īpaši Āfrikas un Āzijas.
Šie ekonomiskie imigranti ir nacionāli daudzveidīgi, pieder pie dažādām reliģijām un rasēm. Tas rada arī multietniskas sabiedrības Eiropas valstīs, ar kurām ir jāprot tikt galā eiropiešiem. Lai arī valdību veiktās integracijas programmas ir teorētiski resinājumi, lielākās problēmas rada pašu iedzīvotāju spēja pieņemt iebraucejus un to izpratne.
Šajā darbā vēlos apskatīt, kas ir ekonomiskā migrācija un kā tā ir attīstījusies Rietumeiropā. Tas savukārt ir radijis iekšējas problēmas Rietumeiropas valstīs, kā arī iespējamo risinājumu meklējumus Eiropas līmenī. Tuvāk apskatīšu situāciju 3 lielākajās Rietumeiropas valstīt – Francijā, Anglijā un Vācijā, jo tieši uz tām ir novērojama lielākā imigrantu kustība, kā arī mēģināšu atrast skaidrojumus ekonomiskajai migrācijai šajās valstīs.…