Ekonomiskās sistēma ir noteikta sabiedrības saimnieciskās dzīves organizācija, t.i., pieeja, kādu sabiedrība (valsts) lieto, lai ierobežotu resursu apstākļos sasniegtu savus ekonomiskos mērķus.
Par ekonomiskām sistēmām ir atrodamas vēl arī citas definīcijas, bet ekonomiskās sistēmas raksturo četras galvenās pazīmes:
Lēmumu pieņemšanas līmenis un organizēšana.
Tiek izšķirts vai lēmumus pieņem centralizēti, izmantojot varu, vai decentralizēti – atsevišķas firmas, mājsaimniecības, vadoties no tirgū notiekošajiem procesiem. Atšķirīgs būs gala rezultāts tā cilvēka darbībai, kurš domā, plāno, strādā, paļaudamies pats uz saviem spēkiem, un tam, kurš tikai izpilda pavēles un rīkojumus.
Informācijas iegūšanas un koordinācijas mehānisms.
Ražotāja rīcību preču un pakalpojumu ražošanā var noteikt tirgus, kā arī direktīvu rīkojumu prasības. Katrā no šiem gadījumiem ražotāja darbība būs citāda.
Īpašuma tiesības.
Atkarībā no tā, vai valstī dominējošais ir privātīpašums vai sabiedriskais īpašums, notiks arī ienākumu sadale un ierobežoto resursu izmantošana.
Ekonomikas mehānisms galamērķa sasniegšanai un cilvēku iesaistīšanai saimnieciskajā darbībā.
Šeit ietilpst metodes, kā veicināt ekonomikas augšupeju, sasniegt zināmu labklājības līmeni, radīt valsts iedzīvotājiem ekonomisko nodrošinājumu.
Tradicionālā ekonomika
Vēsturiski pirmais saimnieciskās darbības veids ir tradicionālā jeb naturālā saimniecība. Tā ir saimniecība, kas balstās uz tradīcijām un paražām, kurā visus saražotos vai arī tiešo no dabas iegūtos produktus patērē paši ražotāji, viņu ģimenes locekļi savu vajadzību apmierināšanai.
Tradicionālā ekonomikas sistēma parasti ir attālākos zemeslodes apgabalos. Šī sistēma var būt raksturīga izolētām ciltīm, iedzīvotāju grupām vai pat veselām valstīm. To skaits pēdējā laikā gan strauji samazinās. Tradicionālajā ekonomikā tipiski ir tas, ka lielākā iedzīvotāju daļa nodarbojas ar lauksaimniecību un citām samērā vienkāršām darbībām gadiem vai pat paaudzēm ilgi. Tātad – to, ko ražo tradicionālā sabiedrība, nosaka tradīcijas, kas mainās ļoti ilgā laika posmā.
Fakts ir tas, ka lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo tuvu minimālās eksistences līmenim – viņiem pietiek iztikai, bet maz paliek pāri.
Brīvā tirgus ekonomika
Brīvā tirgus ekonomikā resursu sadales process notiek tikai ar tirgus starpniecību.
Klasiskā brīvā tirgus sistēma tiek definēta šādi:
sistēmā atrodas liels skaits pārdevēju un liels skaits pircēju. Neviens no viņiem nevar iespaidot tirgus cenas. Ja pārdevējs vēlas pārdot savu ražojumu par lielāku cenu, kāda ir tirgū, pircējs nopirks lētāk no kāda cita. Kā pārdevēji, tā pircēji pārzina tirgus stāvokli un ir informēti par tā nākotnes izredzēm. Tā ir tīrā jeb pilnīgā konkurence.…
