Ekonomiskās un monetārās sadarbības vēsture / ID: 106230

Особые предложения 2 Открыть

4,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:106230

Автор: Kleopatra (5)

Оценка:

Опубликованно: 09.02.2005.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 13 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	1
	Ekonomiskās un monetārās sadarbības vēsture	2
	Bretton-vudas sistēmas sabrukums	4
	Monetārā sistēma un ECU	7
	Ekonomiskā un monetārā savienība - priekšrocības un trūkumi	8
	Par un pret	10
	Eiro ieviešana veicinās tūrisma attīstību	10
	Stabila nauda	11
	Samazināsies valūtu risks	13
	Izveidosies lielāks tirgus, kurā norēķini notiek vienā valūtā, līdz ar to vienkāršosies norēķini Eiropas valstu starpā	13
	Izveidosies stabila otra alternatīva rezerves valūta pret dolāru	14
	Mobilizēs Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis straujāk un dziļāk veikt politiskās un ekonomiskās reformas	15
	Samazināsies procentu likmes	16
	Ieviešot eiro zūd nozīmīgs ierocis – valūtas maiņa cīņai pret naudas atmazgāšanu	16
	Eiropa paliks kosmopolītiska – “Valūta – tā ir valoda. Cilvēks nevar tik viegli nomainīt valodu.”	17
	Neizdošanās gadījumā cieš visas pasaules ekonomika	18
	Pazūd iespēja kontrolēt iekšējo monetāro politiku	19
	Kā eiro ir gājis sākot no ieviešanas brīža?	20
	Latvija un eiro	23
	Aptauja	26
	Nobeigums un secinājumi	30
	Izmantotās literatūras saraksts	31
	Pielikums	32
	Eiro monētas un banknotes	32

Фрагмент работы

Ekonomiskās un monetārās
sadarbības vēsture.

Pēc Otrā pasaules kara Rietumeiropas demokrātiskās valstis, sāka meklēt jaunu virzību, kas nodrošinātu gan politiski, gan ekonomiski stabilu attīstību un “aizsargātu” tās no militārās Krievijas un ekonomiski spēcīgās Amerikas. Jau 1948. gadā tika noslēgts beniluksa Muitas Ūnija starp Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu, kas vēlāk kļuva par modeli dažādu valstu ekonomiskai sadarbībai. Taču Jaunās Eiropas (runa ir par valstu integrāciju tādā nozīmē kā mēs to saprotam un uztveram šobrīd) pirmsākumi datējami ar 1950-51. gadu, kad tika noslēgts līgums par Eiropas Ogļu un tērauda apvienības izveidi - tas bija pirmais plaša mēroga ekonomiskais līgums, kas saistīja praktiski visas lielākās Eiropas valstīs. 1957. gadā sešas Eiropas valstis paraksta t.s. Romas līgumu, izveidojot Eiropas ekonomisko asociāciju EEA un Eiropas Atomenerģijas apvienību. Šo Eiropas līgumu mērķis ir veicināt saimniecisko augšupeju un augstāku dzīves līmeni un novērst iespējamos militāros draudus. Līdz ar to var uzskatīt, ka uz 1958. gadu noslēdzās pirmais “neapzinātās” integrācijas posms - bija skaidri izkristalizējusies Eiropas valstu griba un nepieciešamība veidot “kopējas mājas”.
Eiropas Kopienas mērķis nodibināt ekonomisko un monetāro savienību oficiāli formulēts 1969. gadā valstu un valdību konferencē Hāgā. Kopš tās reizes vairākkārtīgi tas ticis koriģēts Eiropas valstu samitos. Var izdalīt trīs svarīgus posmus Eiropas ekonomiskajā un monetārajā integrācijā Eiropas Kopienas ietvaros.
Pirmais posms 1958. - 1968. gads. Šajā laikā tika noslēgts pārejas posms uz kopējo tirgu. Tika sperti pirmie soļi sākot ar netarifu barjeru novākšanu, līdz brīvai preču kustībai starp sešām Eiropas Kopienas valstīm. Īpaši progress tika panākts kopējas lauksaimniecības politikas izstrādē, kas uz šī perioda beigām jau reāli sāka funkcionēt. Tika likti pamati kopējai transporta politikas sagatavošanai (pašsaprotama attīstības gaita pēc muitas ūnijas realizēšanai dzīvē) . Līdz ar to var teikt, ka uz 1969. gadu jau eksistēja ievērojams kopējais tirgus.

…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −6,48 €