Ievads
Savu patstāvīgo studiju darbu par ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem, kas nosaka un regulē Latvijas republikas sadarbību biznesa jomā ar citām valstīm, es nolēmu rakstīt par mūsu netālajiem kaimiņiem – Somiju. Mana darba mērķis ir izpētīt Latvijas un Somijas sadarbības tendences biznesa jomā.
Pirmkārt, palūkosimies desmit gadus atpakaļ. Tajā politiskajā situācijā, kad Latvija atradās PSRS sastāvā, neviens pat sapņot nevarēja par patstāvīgu Latvijas sadarbību biznesa jomā ar citām valstīm, par Somijas firmu ienākšanu Latvijas tirgū. Tajā politiskajā sistēmā, kad tika realizēta centralizēti plānota ekonomika, nekas tamlīdzīgs nevarēja būt iespējams. Tolaik gan politikā, gan ekonomikā valdīja stagnācija.
Pārmaiņas sākās ar 1991.gadu, kad Latvijas valsts atguva savu neatkarību. Visiem jau sen bija skaidrs, ka centralizētās administratīvi komandējošās ekonomikas modelis nav spējīgs nedz veicināt ekonomisko augšupeju, nedz radīt tās pilsoņiem ekonomisko nodrošinājumu.
Tāpēc jaunā Latvijas valdība definēja centralizēti plānotās ekonomikas pāreju uz tirgus ekonomiku. Tirgus ekonomika pēc savas būtības ir decentralizēta, elastīga, praktiska un mainīga. Tā balstās uz fundamentālā individuālās brīvības principa: pircēja brīvas izvēles starp konkurējošām precēm un pakalpojumiem, ražotāja vai tirgotāja brīvas izvēles uzsākt un izvērst biznesu [1].
Tieši šīs brīvības, riska un iespēju apliecinājums saista moderno tirgus ekonomiku un politisko demokrātiju.
Tirgus ekonomikai ir arī savas ēnas puses, turklāt vērā ņemamas, tomēr nav noliedzams, ka privātā uzņēmējdarbība politiskas demokrātijas apstākļos sniedz visplašākās iespējas brīvības saglabāšanai, ekonomiskajai attīstībai un visas sabiedrības labklājības līmeņa celšanai.
Gan uzņēmīgi cilvēki, gan uzņēmēji un investori no citām valstīm ātri reaģē uz politiskās un ekonomiskās sistēma maiņu kādā valstī, mēģinot gan uzsākt jaunu, gan attīstīt jau esošo biznesu citā valstī, un viņiem paveras jaunas plašas iespējas, jauni noieta tirgi, plaši izejvielu krājumi, plašs darba tirgus.
Tieši tā arī notika Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Pats svarīgākais šajā laika posmā bija, lai valdība pieņemtu pareizus politiskus lēmumus, lai sāktu realizēt tādu politiku valstī, kas veicinātu Latvijas sadarbību ar citām valstīm gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā, lai ar saviem politiskajiem lēmumiem veicinātu, nevis bremzētu brīvā tirgus izveidošanos un attīstību.
