Pēdējo gadu laikā Latvijā tiek pievērsta liela uzmanība profesionāli kvalificēta darbaspēku trūkumam, īpaši eksaktajās jomās. Tas liek aizdomāties par šīs problēmas cēloni un risinājumu, lai valsts neieslīktu intelektuālajā bezdibenī. Arvien biežāk uzskata, ka Latvijas vislielākā vērtība ir tās iedzīvotāju zināšanas, gudrība un prasme tās izmantot, tātad- intelektuālais potenciāls. Šis potenciāls ir kā mazs bērns, kurš audzināms no mazotnes, respektīvi, valsts nākotne ir atkarīga no tā, kas tiks ieaudzināts jaunajā paaudzē- jauniešos. Un skola ir tā vieta, kur jaunā paaudze izlemj savu, līdz ar to ir arī Latvijas nākotnes veidotāji.
Tieši tāpēc zinātniski pētnieciskā darba autors izvēlējās tēmu „eksaktie mācību priekšmeti un skolēnu attieksme pret tiem” ar vēlmi noskaidrot skolēnu intereses, kas ar laiku varētu pārvērsties par valsts ekonomikas pamatu, un iemeslus, kādēļ Latvijā trūkst profesionāli kvalificēta darbaspēka. Otrs vadmotīvs autora tēmas izvēlei ir vēlme nākotni saistīt ar medicīnas nozari, kuras pamatā ir eksaktie mācību priekšmeti, tādēļ šī tēma autoram ir ļoti aktuāla.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis:
Iepazīstoties ar skolēnu attieksmi pret eksaktajiem mācību priekšmetiem, radīt iespējamos risinājumus attieksmes uzlabošanā.
Izvirzītie uzdevumi:
Uzzināt informāciju par populārākajiem zinātniekiem un to atklājumiem Latvijas vēsturē, kuri darbojušies eksaktajās jomās.
Noskaidrot, kuri ir eksaktie mācību priekšmeti un kāds ir to definējums.
Iegūt informāciju par fakultātēm Rīgas Stradiņa Universitātē, kur nepieciešami centralizētie eksāmeni eksaktajos priekšmetos.
Izpētīt Rojas vidusskolas skolēnu eksāmenu izvēli eksaktajos mācību priekšmetos no 1998./1999. līdz 2007./2008. mācību gadam.
Izvērtēt Rojas vidusskolas skolēnu attieksmi pret eksaktajiem mācību priekšmetiem.
Zinātniski pētnieciskā darba autora izvirzītā hipotēze: Eksaktie mācību priekšmeti nav aktuāli skolēnu vidū, un tas valstī rada profesionāli kvalificēta darbaspēka trūkumu eksaktajās jomās.
Darbā izmantotās pētnieciskās metodes:
Uzziņu avotu analīze;
Anketēšana;
Eksāmenu statistikas iegūšana, apkopošana un analizēšana.
Darba struktūra: zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no titullapas, ievada, 6 nodaļām, secinājumiem, anotācijas, izmantoto uzziņas avotu saraksta, 7 pielikumiem, 7 tabulām, 23 attēliem.
Darba praktiskā nozīme:
Autora jauniegūtā informācija var kalpot kā informatīvais materiāls skolotājiem par pēdējo gadu izvēlētajiem eksāmeniem, gan skolēniem par eksakto priekšmetu popularitāti, kā arī gūt nelielu informāciju par Latvijas zinātniekiem.
Ar autora iegūto informāciju tiks iepazīstināta gan administrācija, gan zinātniski pētnieciskā darba vērtētāji, gan arī paši skolēni.…
