ES mērķi: Miers, labklājība un brīvība 498 miljoniem ES iedzīvotāju taisnīgākā un drošākā pasaulē. Eiropas Parlaments (pārstāv Eiropas iedzīvotājus). Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija skaidri un gaiši norāda uz cilvēka:
tiesībām un brīvību – (tiesības uz dzīvību; spīdzināšanas aizliegumu; verdzības un piespiedu darba aizliegums; tiesības uz brīvību un drošību; tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu; sodīšanas bez tiesas nepieļaujamība; tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi; domu apziņas un reliģijas brīvība; vārda brīvība; pulcēšanās un biedrošanās brīvība; tiesības stāties laulībā; tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu; diskriminācijas aizliegums; atkāpes izņēmuma stāvokļa laikā; ārvalstnieku politiskās darbības ierobežojumi; tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums; tiesību ierobežošanas pielietojuma robežas.)
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokols, kas nodrošina noteiktas tiesības un brīvības, kuras nav iekļautas konvencijā un tās 1.protokolā - aizliegums ieslodzīt parādu dēļ; pārvietošanās brīvība; pilsoņu izraidīšanas aizliegums; ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums; teritoriālā piemērošana; saistība ar Konvenciju; parakstīšana un ratifikācija.)
3. Likumdošanas procedūras
3.1. Koplēmuma procedūra tika noteikta Līgumā par Eiropas Savienību (Māstrihta, 1992. Gads) un, lai palielinātu tās efektivitāti, to paplašināja un grozīja ar Amsterdamas līgumu (1999. Gads).
Koplēmuma procedūra ir kļuvusi par parastu likumdošanas procedūru: Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ir vienlīdzīgas iespējas ietekmēt daudzas jomas, piemēram, transporta nozari, vidi, patērētāju aizsardzību u.c. Eiropas Parlaments un Padome kopīgi pieņem divas trešdaļas Eiropas likumu.
Komisija nosūta savu priekšlikumu Parlamentam un Padomei.
Parlaments un Padome secīgi to izskata un apspriež.
Pēc diviem lasījumiem, ja nav iespējams panākt savstarpēju vienošanos, priekšlikumu iesniedz Samierināšanas komitejai, kurā ir vienāds Padomes un Parlamenta pārstāvju skaits.
Komitejas sanāksmēs un diskusijās piedalās arī Komisijas pārstāvji.
Kad komiteja ir panākusi vienošanos, attiecīgo tekstu atkal nosūta uz Parlamentu un Padomi izskatīšanai trešajā lasījumā, lai to visbeidzot pieņemtu kā normatīvu tekstu.
Lai tekstu pieņemtu, ir nepieciešama abu iestāžu galīgā piekrišana.
Pat tad, ja Samierināšanas komiteja ir apstiprinājusi kopējo tekstu, Parlaments ar absolūtu balsu vairākumu var noraidīt normatīvā teksta priekšlikumu.…
