7.1. Imperatorpingvīns
Graciozi, bet komiski, ziņkārīgi un sabiedriski, neatvairāmi mīļi ir pingvīni. Neveikli uz zemes, bet vislaimīgākie ūdenī, un ir saprotams, ka pētnieki tos klasificē kā zivis, bet tie ir putni. Antarktīdā ir atrodamas tikai četras sugas. Šis īpatnējais nelidojošais jūras putns ir pielāgojies peldēšanai un spēj izdzīvot lielā aukstumā. Lielāko dzīves daļu viņi pavada ūdenī, ar savu peldpleznām līdzīgo spārnu palīdzību vajājot zivis, vēzīšus un kalmārus. Viņu biezais, no īsām, stingrām spalvām veidotais “kažoks” piešķir ķermenim pludlīnijas formu, atgrūž ūdeni un lieliski saglabā siltumu. Pingvīnu ūdenī pārvietojas daudz efektīvāk nekā pa sauszemi. Dažu sugu pingvīnu peldēšanas ātrums sasniedz 14 km/h. Ķermeņa augstums ir 1,1 m. Un sver aptuveni līdz 37 kg. Šim vislielākajam no pingvīniem, ir neparasta vairošanās uzvedība. Ziemā mātītes izdēj vienu olu, dodas uz jūru baroties un neatgriežas līdz pat pavasarim. Tēviņš auklē olu uz pēdām un aizsargā to ar vēdera ādas kroku, spiežoties kopā ciešā barā ar citiem perējošiem tēviņiem, lai saglabātu siltumu. Tēviņš gavē, līdz mazuļu šķilšanās laikā atgriežas mātīte, bet pēc tam dodas uz jūru baroties un vēlāk atgriežas, lai palīdzētu audzināt mazuli. Šis pingvīns spēj ienirt līdz 530 m dziļi, zem ūdens uzturēties ap 20 minūtēm un barības meklējumos aizpeldēt līdz 1000 km tālu.
…
