Tiek izšķirtas sākotnējās un neatliekamās izmeklēšanas darbības slepkavības lietās. Tās tiek izdarītas uzreiz pēc informācijas saņemšanas par atrastu līķi. Jāņem vērā, ka sākotnējās izmeklēšanas darbības var atšķirties atkarībā no katras slepkavības. Visizsmeļošākais nepieciešamo darbību uzskaitījums meklējams veselajā saprātā un loģikā, tomēr kriminālistikā ir radīts iespējami nepieciešamo darbību uzskaitījums. Proti, var būt sagatavošanās posms un vēlāk apskates īstenošanas posms : 1) jānoskaidro līķa atrašanās vieta; 2) jānoskaidro pieteicēja personība; 3) jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai pārliecinātos, ka persona ir mirusi; 4) izmeklēšanas grupa izbrauc uz notikuma vietu; 5) jāpārliecinās, vai cietušajam nav dzīvības pazīmju, kā arī līķa apskate un fiksēšana ; 6) klātesošo aptauja cietušā tuvumā un viņu datu saglabāšana – kriminālistiskās identifikācijas forma pēc atmiņu tēla. Ir arī gadījumi, kad slepkavība tiek izdarīta provocējošā situācijā, proti, persona pati izraisa uzbrukumu, lai izmantotu to kā ieganstu noziedzīgu darbību veikšanai – tam, ko redz liecinieki var būt nozīme nozieguma kvalifikācijā ; 7) nepieciešamie pasākumi aizdomās turētā aizturēšanai; 8) nepieļaut noziedzīgā nodarījuma pēdu iznīcināšanu vai bojāšanu. Apsekošanas galvenais taktiskais paņēmiens ir nozieguma pēdu atklāšana. ; 9) eventuālo liecinieku meklēšana; 10) liecinieku meklēšana, izdarot apkārtējo dzīvojamo ēku apgaitu un iedzīvotāju iztaujāšana; 11) ja līķa personība nav zināma, mēģina apskates vietā (uz vietas) to noskaidrot no vietējiem; 12) notikuma vietas apskate ; 13) apskatot līķi, vērība pievēršama pazīmēm, kas var liecināt par nāves iestāšanās laiku, vietu, nonāvēšanas rīku un paņēmienu, pašnāvību, slepkavības motīvu. Motīvs ir īpaši būtisks, jo tas ir pamats atsevišķu slepkavības veidu nodalīšanai. ; 14) iespējamās slepkavas pēdu noņemšana; 15) fotografēšana un videoierakstu veikšana, kas var sniegt lietā noderīgas ziņas. Minētais saraksts nekādā gadījumā nevar tikt uzskatīts par izsmeļošu. Juridiskajā literatūrā kā pēdējo no sākotnējās izmeklēšanas darbībām min tiesmedicīnisko ekspertīzi. Prakse rāda, ka sākotnējo izmeklēšanas darbību laikā nereti izdodas noskaidrot vai pat aizturēt aizdomās turēto. Pēc sākotnējo izmeklēšanas darbību pabeigšanas sākas tālākās slepkavības izmeklēšanas darbības, kuras nošķir abus izmeklēšanas posmus. Par tādām darbībām atzīstamas noziedznieka psiholoģiskā portreta sastādīšana, cietušā personības izpēte, apskates rezultātu izvērtēšana, nozieguma norises rekonstrukcija. Proti, ja sākotnējās stadijas mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk datus, tad tālāk sākas datu analīze un nozieguma atklāšanas plānošana. Autora ieskatā, šī ir viena no būtiskākajām pazīmēm, kas nošķir abas stadijas.
…
