Ievads
Valoda interneta neformālajā vidē atšķiras gan no rakstu valodas, gan ikdienā lietotās, taču aprakstīt šīs interneta valodas īpatnības ir sarežģīti, jo valodai internetā pastāv kā noteiktas tradīcijas, tā arī ir vērojama lingvistiskā visatļautība.
Internetā daudzi teksti tiek rediģēti, bet ir arī tādi, kuri netiek cenzēti, piem., dažādi forumi. Jāatzīmē, ka rediģētajos materiālos tiek ievērotas līdzšinējās literārās rakstu valodas tradīcijas, tāpēc šie teksti noder, analizējot tipiskākās valodas kultūras problēmas visā rakstu valodā kopumā, savukārt nerediģētajos tekstos parādās dažādas īpatnības, kas ir raksturīgas tikai interneta vidē [5].
Šajā referātā, pirmkārt, aplūkošu vārda krājuma diferenciāciju, tās dalījumu, otrkārt, apskatīšu interneta valodas īpatnības, izmantojot Intas Urbanovičas rakstu „Latviešu valodas īpatnības internetā” un dažādus portālus, piem., delfi.lv, tvnet.lv, draugiem.lv, face.lv, one.lv, bet praktiskajā daļā klasificēšu trīsdesmit vārdus no internetā atrastajiem (jau minētie portāli un oho.lv, ass.lv) pēc A. Lauas piedāvātās klasifikācijas.
Piemēros interpunkcijas kļūdas nelaboju, jo tās rāda, ka interneta neformālajā valodā interpunkcija pārsvarā ir nenormēta, izņemot pārrakstīšanās gadījumus.
1. Vārdu krājumu diferenciācija
Vārdu krājumu var diferencēt pēc dažādām kopīgām pazīmēm, tos iedala:
• Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija;
• Vārdu krājuma etimoloģiskā diferenciācija;
• Vārdu krājuma profesionālā diferenciācija;
• Vārdu krājuma sociālā diferenciācija;
• Vārdu krājuma teritoriālā diferenciācija;
• Vārdu krājuma vēsturiskais mainīgums.
1. 1. Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija
Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija vārdu krājumu dala pēc stilistiskas un emocionalitātes. No ekspresivitātes viedokļa leksiku iedala ekspresīvā un neekspresīvā [1, 67].
Pie neekspresīvās leksikas pieder vārdi, kuru nozīmi veido tikai galvenais komponents, tie ir stilistiski neitrāli vārdi, līdz ar to veido vispārlietojamo leksiku. Noteiktā kontekstā gan neekspresīva leksika var kļūt par ekspresīvu, piem., ironijas izteikšanai.
…
