Реферат
Технологии
Строительство и строительные работы
Ēku siltināšana, siltumtehniskā analīze-
Ēku siltināšana, siltumtehniskā analīze
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | ||
1. | Sienu siltināšana no ārpuses | |
2. | Mūrēta siena ar siltumizolācijas starpkārtu | |
3. | Jumta siltumizolācija | |
4. | Mansarda siltināšana | |
5. | Riģipša lokšņu izmantošana ēku siltināšanai | |
6. | Pagraba siltumizolēšana | |
7. | Siltumizolācijas saspiešana | |
8. | Siltumizolācijas samitrināšana | |
9. | Siltumizolācijas samitrināšana | |
10. | Optimāla ēku ārsienu konstrukcija | |
11. | Būvnormatīvs LBN 002-01- Jauns būvnormatīvs LBN 002-01 25. punkts | |
12. | Galvenās atzinās par siltumizolācijas izveidi | |
13. | Secinājumi |
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā visā pasaulē ir ievērojamu energoresursu, t.sk. arī kurināmā, izmaksu pieaugums. Tam par iemeslu ir pieaugošās grūtības resursu ieguvē. Tā piemēram, naftas un gāzes iegūšanas dziļums ar katru gadu pieaug, tā pat arī kurināmā transportēšanas attālums un šo produktu tiešo ieguvēju atalgojums. Atbilstoši kurināmā dārdzības pieaugumam pasaulē ir pieaugušas arī ēku siltumizolācija valsts regulēto normatīvu prasības. Taču bijušajā sociālisma nometnē politiski aizkavētās saimnieciskās attīstības dēļ, kā arī energoresursu mākslīgi pazemināto cenu dēļ un tā rezultātā arī atpalikušo būvnormu dēļ ēku norobežotājkonsttukciju siltumpretestība šodien ir apmēram 1/6 - 1/5 no tās, kādai tai vajadzētu būt atbilstoši mūsu klimatam un siltuma cenām. Tas nozīmē tikai to, ka mēs l m3 apsildīšanai tērējam 5-6 reizes vairāk enerģijas nekā, piemēram, Skandināvijā. Salīdzināšanai atzīmējams, ka ēku ārsienām zemēs, kur maigāks klimats, piemēram, Dānijā, pēc 1995. gada būvnormām, siltumpretestlba jābūt vismaz 5,00 m2K/W, bet ēkām mūsu republikā faktiski siltunja pretestība ir «l, l m?K/W (paneļu sienām) vai pat tikai «0,8 m2K/W (silikātķieģeļu sienām). Līdzīgās proporcijās atpaliek arī jumtu, grīdu, logu, durvju un citu norobežotājkonstrukciju siltumpretestība.
Par 1991.gadā paaugstinātās pagaidu normas tālu atpaliek no Ziemeļvalstu normām.
Taču kurināmā cenas ir pieaugušas katastrofāli: ja 1990.gadā viens gāzes kubikmetrs maksāja 2,4 kāp., tad 1995.gadā tā cena bija 6 santīmi. Līdzīga izaugsme ir arī tieši siltumenerģijas cenai: 1990.gadā gigakalorija maksāja vidēji 13,70 rbļ., 1993.gadā jau 10 Ls, bet 1996.gadā - 14,22 Ls.
Šie divi paralēlie procesi - enerģijas cenu pieaugums un tam atbilstoša ēku siltumizolācijas normu palielināšana attīstītās valstīs ir noritējusi veiksmīgi - vairāku desmitu gadu laikā un vienmēr starp tiem ir bijusi tāda atbilstība, kādu nosaka iedzīvotāju maksātspēja. Pie mums diemžēl ir noticis tikai pirmais process - cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka mēs lielāko daļu no saviem ienākumiem izmantojam, lai apkurinātu kosmosu.…
Referāts "Ēku siltināšana, siltumtehniskā analīze”, ar bildēm, shēmam un t.l. Aplukoti pagraba, mansardu, jumta un c. siltumizolācijas risinājumi.
- Ēku siltināšana, siltumtehniskā analīze
-
Japāņu tradicionālā māja
Эссе4 История, культура, Строительство и строительные работы
- Recenzija par izstādi "Būvniecības pasaule 2008"
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Koka būvniecībā izmantojamās ekoloģiskās stratēģijas
Реферат для средней школы9
-
Saules enerģijas izmantošanas iespējas Saldus pilsētā
Реферат для средней школы15
-
Vēja enerģija
Реферат для средней школы6
-
Labākās organiskās izejvielas un temperatūras režīma noteikšana biogāzes iegūšanai Latvijā
Реферат для средней школы16
-
Vējš, ūdens, zeme un saule kā enerģijas avots Latvijas mājsaimniecībās
Реферат для средней школы13