Vispārības interesēs noteiktajiem lietošanas tiesības aprobežojumiem atbilst vesels normu komplekss, piemēram, angļu valodas vārdam zoning atbilst Latvijā pastāvošie būvniecības noteikumi (1994. gada 6. septembrī Latvijā izdotie MK Teritoriālplānošanas noteikumi). Privātajiem būvju un ēkas lietošanas tiesības aprobežojumiem korespondē ēku reālservitūti. Šos aprobežojumus regulē noteikumi par pieminekļu aizsardzību (CL 1083.p.), sabiedrisko drošību (CL 1084.p.), būvniecības noteikumi (CL 1085.p.).
Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.
Ja par būvi, no kuras draud briesmas, pastāv īpašuma tiesības strīds, tad šo briesmu novēršanai nepieciešamie soļi tūliņ un vēl pirms prāvas beigām jāsper tam, kas šo būvi tajā brīdī valda, ar tiesību vēlāk prasīt izdevuma atlīdzību.
Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķinu.
(Civillikuma 1084. pants.).
Šādas tiesības iestājas pēc vairākkārtēja varas iestāžu atgādinājuma.
Likums aizliedz būvniecību vai rūpaļus, kas var apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību, ietaises, no kurām varētu bojāties kaimiņam piederoša būve. Jebkuram apdraudētajam ir tiesība celt pret to ierunas. Strīdu izšķir tiesa (CL 1086; 1087; 1089.p.).
Daži aprobežojumi attiecas tikai uz tuvākajiem kaimiņiem. Pie tādiem pieder noteikumi par dažādām labierīcībām, būvelementiem, logiem. Šiem aprobežojumiem atbilst likumā paredzēti reālservitūti.
Likums aizliedz dažādas ierīces un ietaises izvietot tā, ka tas rada neērtības kaimiņiem. Ateju un samazgu bedres un mēslu krātuves nedrīkst ierīkot pie kopīgiem žogiem, mūriem un robežas, bet tām jāatrodas vismaz pusotra metra no kaimiņa robežas.
Krāsnis un virtuves nevar ierīkot pie kopēja vai kaimiņam piederoša mūra bez viņa piekrišanas; tas neattiecas uz skursteņiem, kuri tomēr jāierīko tā, lai dzirksteles nevarētu aizlidot uz kaimiņa zemes gabalu.
(Civillikuma 1088. pants.).
Arī tādā gadījumā, ja samazgu bedre, kas ierīkota tālāk par likumā norādīto robežu, izplata kaitīgus izgarojumus un tie sasniedz kaimiņa robežu, kaimiņam ir tiesības prasīt, lai īpašnieks izbeidz šādas bedres lietošanu. Par prettiesisku rīcību jāuzskata jebkura celtniecība, kuras rezultātā ir nodarīts kaitējums kaimiņam. Cietušajam šajā gadījumā nav jāpamato apbūvētāja darbības prettiesiskums ar norādi uz konkrētu celtniecības normu vai noteikumu, kuru tas pārkāpis. Prettiesiskums izpaužas jau tajā apstāklī, ka celtniecības rezultātā nodarīts kaitējums.
Ja siena vai mūris sašķiebjas vai izliecas uz kaimiņa zemi par piecpadsmit centimetriem vai vairāk, tad viņam ir tiesība prasīt, lai to no jauna nostāda taisnā līnijā. (Civillikuma 1090. pants.). Atbilstoši pārkaru būves servitūts dod tiesību izveidot savai ēkai izbūvi vai piebūvi, kas pārkaras pār kaimiņu zemes gabalu (CL 1181.p.). Ja personai ir šāds servitūts, tad viņa var šīs pārkaru būves veidot, ja personai šāda servitūta nav, viņai no šādu būvju celtniecības jāatturas.
Ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi.…
