Elektrības vēsture Latvijā

Grie­ķu vār­da "ener­ģi­ja" no­zī­me ir spēks un dar­bī­ba. Cil­vēks bez šī spē­ka vairs ne­var iz­tikt. Ener­ģē­ti­ka ir na­ci­onā­lās eko­no­mi­kas sek­tors, kas ie­tver ener­ģi­jas re­sur­su iz­pē­ti, ie­gu­vi, ener­ģi­jas ra­žo­ša­nu, elek­tro­pār­va­dī­ša­nu un ener­ģi­jas re­ali­zā­ci­ju. Elek­tro­ener­ģē­ti­ka - tā ir ne ti­kai ter­mos­ta­ci­jas un elek­tro­sta­ci­jas, elek­tro­lī­ni­jas un apakš­sta­ci­jas, bet arī cil­vē­ki un vi­ņu eko­no­mis­kās in­te­re­ses.
Elek­trī­bu ir ie­spē­jams ie­gūt da­žā­dos vei­dos, kā pir­mo mi­nē­šu tās ie­gū­ša­nu ar vē­ja pa­lī­dzī­bu (ra­žo vē­ja ģe­ne­ra­tors), ar ūdens pa­lī­dzī­bu (ra­žo hid­ro­elek­tro­sta­ci­ja), ar tvai­ka dzi­nē­ju, ar iekš­de­dzes dzi­nē­ja pa­lī­dzī­bu.
Elek­trī­bas no­zī­me pa­sau­lē ir mil­zī­ga, jo ar to tiek dar­bi­nā­tas dau­dzas ra­žo­ša­nas ie­kār­tas, ap­gais­mes ķer­me­ņi, sil­dī­tā­ji (ap­ku­re), elek­tro­ierī­ces un elek­tro­mo­to­ri, mūs­die­nās bez tās ne­bū­tu ie­spē­jams piln­vēr­tī­gi dzī­vot un vir­zīt pa­sau­les at­tīs­tī­bu.
Pirm­sā­ku­mos elek­trī­bu sā­ka ra­žot ar ūde­ni, vē­lāk ar vē­ju, tvai­ka dzi­nē­ju un ti­kai tad ar iekš­de­dzes dzi­nē­ja pa­lī­dzī­bu.
Ša­jā dar­bā es rak­stī­šu par elek­trī­bas vēs­tu­ri Lat­vi­jā.
Mēr­ķis:
Iz­pē­tīt eso­šos ma­te­ri­ālus par elek­trī­bas vēs­tu­ri Lat­vi­jā.
Uz­de­vu­mi:
1.Ie­gūt un ap­ko­pot in­for­mā­ci­ju par elek­trī­bas vēs­tu­ri Lat­vi­jā,
2.iz­pē­tīt, kā­pēc elek­trī­ba ir ne­at­ņe­ma­ma cil­vē­ku dzī­ves sa­stāv­da­ļa,
3.at­spo­gu­ļot elek­trī­bas ra­dī­tos “+” un “-” ik­die­nas dzī­vē.
Šo tē­mu es iz­vē­lē­jos tā­pēc, ka vi­si ta­ču ne­zi­na elek­trī­bas vēs­tu­ri Lat­vi­jā, un tas ir ļo­ti in­te­re­san­ti uz­zi­nāt kā ir cē­lu­sies vie­na no mū­su ne­at­ņe­ma­ma­jām dzī­ves sa­stāv­da­ļām.
Man lie­kas, ka šī tē­ma ir ļo­ti in­te­re­san­ta, jo ta­gad mū­su dzī­vē bez elek­trī­bas ir grū­ti iz­tikt.
Vār­du skaid­ro­jums:
1.„TES” – Ter­mo­elek­tro­sta­ci­ja,
2.„HES” – Hid­ro­elek­tro­sta­ci­ja,
3.„VES” – Vē­ja elek­tro­sta­ci­ja.…