Elektrogravimetrija

Elektrogravimetrijā caur elektrisko šūniņu ļauj plūst līdzstrāvai, lai norisētu elektrolīze. Viens no elektrolīzes produktiem ir nešķīstoša viela, kas saistās ar elektroda metālisko fāzi. Elektronogulsnētās vielas masu atrod kā šīs metāliskās fāzes masas pieaugumu.
Elektrogravimetrijā elektrodu metāliskās fāzes parasti ir platīna sietiņi, kuriem ir samērā liela virsma. Katodā uz metāliskās fāzes virsmas nogulsnē Cu, Cd, Zn, Ni, Sn, Ag, Bi, Sb un citus metālus. Platīns ātri pārklājas ar nogulsnējamā metāla slānīti. Tam ir jābūt blīvam un cieši jāsaistās ar platīnu, lai nerastos mehāniski zudumi. Šīm prasībām atbilst arī dažas anodā nogulsnējamas vielas: PbO2, Co2O3. Nogulsnētā metāla Me masu atrod kā divu svēršanas rezultātu diferenci (masa platīna sietiņiem ar nogulsnēto metālu mīnus platīna sietiņa masa). Tāpēc šķīdumā palikušo nogulsnējamo jonu Mez+ masa nedrīkst pārsniegt 3·10-4 g. Šāda masa ir 3·10-4/M moliem nogulsnējamo jonu. …