Elektroniskā dokumenta piemērošana civilprocesā

Secinājumi.
1. ED tiesiskais regulējums ir spēkā kopš 2003.gada 1.janvāra un tā ieviešanas mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes organizatorisko procesu un dokumentu apstrādes administrēšanu, nodrošināt ērtu, ātru un vienkāršu publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, veikt elektronisku datu apmaiņu starp valsts pārvaldes un pašvaldību subjektiem, tādējādi palielinot valsts pārvaldes efektivitāti un samazinot tās administratīvo slogu un izdevumus.
2. ED piemērošana civilprocesā tiesvedības uzsākšanai ir iespējama tikai teorētiski, jo faktiskā ED izmantošana sagādā drīzāk neērtības un palielina izmaksas nekā atvieglo tā pielietošanu, līdz ar to nesasniedzot uzstādīto mērķi. Iztrūkst pilnvērtīga tiesiska risinājuma ED atvasinājumu noteikšanā, kas padara apgrūtinošu ED pielietošanu.
3. Civilprocesā ED var pielietot kā elektroniski noformētu pierādījumu, tomēr pastāv zināmas bažas par tā atbilstošu drošības līmeni. Tā kā arī civilprocesā var rasties nepieciešamības pierādījumu pārbaudei, tad ED pierādījumu pārbaudes veikšana var izrādīties tehnisku sarežģītāka nekā rakstiska pierādījuma noteikšanā.
4. Atceļot ierobežojumus attiecībā uz noteikta veida dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu ģimenes un mantojuma tiesību jomā, kā arī noteikto līgumu slēgšanas gadījumā, var tikt apdraudēta tiesiska darījuma obligāto prasību ievērošana.
…