Straujajā tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas laikmetā būtiski ir saglabāt nacionālo identitāti daudzveidīgajā informācijas gūzmā, veidojot sabiedrisko domu sabiedrībā un sekmējot demokrātiju un veidojot izpratni sabiedrībai par notiekošajiem procesiem.
Svarīgi ir saprast kā līdz šim un kā šobrīd strādā mediji ar elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem. Šobrīd viņi savu darbu var veikt daudz kvalitatīvāk. To ietekmējuši vairāki procesi, piemēram, tehnoloģiju straujā attīstība, žurnālistikas profesionalitāte.
Tirgus ekonomiku raksturo un nosaka vairāki svarīgi elementi. Viens no tiem ir konkurence. Pieaugot konkurences lomai ekonomiskajā aktivitātē, svarīga nozīme ir preču virzīšanas pasākumiem, konkrēti reklāmai. Reklāma masu medijos veicina noietu preču tirgus attīstību, rezultātā uzņēmēja ieguldījumi reklāmā atmaksājas un tiek iegūta peļņa pēc produkta reklamēšanas. Tādēļ reklāmas tiek ievietotas visos iespējamos masu saziņas līdzekļos, kur tos var dzirdēt un redzēt.
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pirmsākumi ir saistīti ar radio vēsturi Latvijā, kas aizsākās 1924. gadā, kad Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa virsvaldes sastāvā tiek izveidota Radio centrāle. 1925. Gada 1.novembrī pirmo trīs sundas garo radījumu noklausījās 331 cilvēks. Trīsdesmitajos gados tā tiek pārveidota par Radio nodaļu, vēlāk par Radio daļu, bet kopš 1938. gada par Latvijas radiofonu. Tā sastāvā bija izveidota Tehniskā daļa, kuras pārziņā bija radiofona centrāle, raidītāji, pieslēguma un satiksmes nodaļa, laboratorija un darbnīcas.
Turpmākajos gados uzņēmuma nosaukums vairākkārt mainīts:
1944.-45. g. - Rīgas radiosakaru un radioraidījumu direkcija,
1945.-55. g. - Rīgas uztverošais un raidošais radio centrs,
1955.-72. - Latvijas Republikāniskais radio centrs.
Bet ar 1972. gada 1. janvāri uzņēmums tiek pārdēvēts par Latvijas Radio un televīzijas centru. Par tā direktoru tiek iecelts Romualds Grabovskis. Latvijas Radio un televīzijas centrs kļuva par saimnieciskā aprēķina uzņēmumu. …
