Elizabeti apsūdzēja nodevībā
Kad 1547. gada 28. Janvārī karalis Henrijs VIII nomira, viņa dēlu no trešās sievas Džeinas Seimūras kronēja par karali Edvardu VI.
14 gadus vecā Elizabete apmetās pie Henrija VIII sestās un pēdējās sievas Katrīnas Parras, kas tūlīt pēc karaļa nāves apprecējās ar Tomasu Seimūru. Taču klīda baumas, ka labais sers Tomass metot aci arī uz savu audžumeitu.
Tajā pašā gadā Katrīna Parra kļuva grūta un kādu dienu pieķēra savu vīru nozieguma vietā – cieši apskāvušu Elizabeti. Vēsturnieki nezina,
vai šis romāns bija nopietns, taču Katrīna Parra lika Elizabeti aizsūtīt
projām. Savkārt vēsturnieks Gregorio Leti ( 1630-1701 ) vēsta, ka Parra
tomēr nejutusies īpaši pazemota un devusi Elizabetei līdzi ceļā labu padomu – ja viņa kādu dienu kļūs par karalieni, viņai jāmācās arī uzvesties kā karalienei.
Šo padomu Elizabete paturēja prātā, un turpmāk nevienam vairs nebija ne mazākā iemesla pārmest viņai aplamu uzvedību. Pat tad, kad vēlāk Katrīna Parra bija nomirusi dzemdībās un Tomasu Seimūru apsūdzēja nodevībā, Elizabetei izdevās palikt nomaļus.
Sers Tomass tika apsūdzēts par to, ka plānojis nolaupīt jauno karali Edvardu un pēc tam apprecēties ar Elizabeti, lai, izmantojot viņas karalisko izcelsmi, varētu pretendēt uz Anglijas troni. Ļaunas mēles apgalvoja, ka Elizabete pati esot iesaistījusies šajā sazvērestībā. Tomass Seimūrs par nodevību tika sodīts ar nāvi, taču intrigas pilī turpinājās. Edvarda veselība pasliktinājās, un ļaudis sāka baidīties, ka viņam daudz nav atlicis. Vispiemērotākās troņmantnieces bija Edvarda pusmāsas Marija un Elizabete. Taču Edvards viņu tiesības neatzina, turklāt viņas bija neprecētas.
Šajā ļoti neskaidrajā situācijā Vorikas grāfs Džons Dadlijs īstenoja savu plānu: viņš apprecināja savu dēlu ar lēdiju Džeinu Greju, kas kā Henrija VIII māsas mazmeita varēja pretendēt uz kroni. Kad 1553. gadā Edvards gulēja uz nāves gultas, grāfs piespieda viņu izraudzīties Džeinu par karalieni. Taču jau pēc deviņām dienām Džeina Greja tika gāzta, jo tauta gribēja redzēt troni vienu no „īstajām” princesēm. Tomēr Elizabete izvēlējās atturēties no cīņas par varu, sakot, ka Marija ir vecāka u tāpēc ir tiesīga mantot troni. Marija dabūja troni, bet Elizabete saglabāja savu galvu.
Māsu ķildas
Jau pašā sākumā starp Elizabeti un Mariju valdīja sarežģītas attiecības. Marijai bija 17 gadu, kad piedzima viņas pusmāsa Elizabete. Gadu iepriekš Marijai bija 17 gadu, kad piedzima viņas pusmāsa Elizabete. Gadu iepriekš māsa bija piedzīvojusi pazemojumu, kad Henrijs VIII centās panākt šķiršanos no viņas mātes Argonas Katrīnas. …
