Eļļas augi: soja, saulgrieze, rapsis, olīvkoki, zemesrieksti

Soja ir sens kultūras augs Ķīnā (subtropu josla); (sezonālie mitrie meži), kultivēts jau vismaz kopš 2800. g. P. Kr. Pa D un A – Āzijas un Z - Āfriku izplatījies sākot ar 17. gs. pēc Kr. Z – Amerikā kopš 1829. g. D – Eiropā apmēram kopš 1840. gadu, kā arī Austrālijā. Soju visvairāk audzē ASV mūsdienās tur to iegūst vairāk nekā ½ no pasaules sojas kopražas.
Soju apraksts:
Sojas ir šai dabai raksturīgs tauriņziežu dzimtas ģints viengadīgs lakstaugs ar stāvu, stipru zarotu stublāju 20 – 100 cm garu, lielām lapām, kas līdzīgas lauku pupu lapām, bet stumbrs un lapas pūkaini spilvoti, sīkiem violetiem līdz iebaltiem ziediem lapu padusē pušķos, 3½-5 cm garām pākstīm, kurās 1-4 gludas, olveida iebaltas līdz brūngani dzeltenas, arī zaļganas, iesarkanas, iemelnams sojas pupas
Kur izmanto soju:
Sojas pārstrādājot iegūst eļļu, miltus, pienu, jogurtu un citus dažādus pārtikas produktus (vairāk nekā simts). Soju mēdz dēvēt par 21.gadsimta produktu Kultivē sēklu ieguvei. Tajās ir 25 -27% ogļhidrāti, 35 – 45% olbaltumvielas, 17 – 23% eļļas.
Augu eļļa, ko iegūst no sojas sēklām izspiežot vai ekstrahējot. Gaišdzeltens šķidrums, tā sacietēšanas temperatūra no – 15 līdz – 18 C, tā blīvums ir 922 – 934 kg/m³ (15 C), ūdenī nešķīst, šķīst organiskos šķīdinātājos(izņemot metilspirtu, etilspirtu. Pus žūstoša eļļa. Rafinēta soja ir pārtikas produktu izejviela margarīna ražošanai.…