Emociju jēdziens. Dzīve ir interesanta tāpēc, ka katra diena nāk ar neparedzamām lietām: jaunas tikšanās, uzvaras, zaudējumi un daudz kas cits. Katram no mums ir atšķirīga attieksme pret notiekošo, un mēs to izsakām ar emocijām.
Emocijas ir personiska reakcija (pārdzīvojums, attieksme) uz ārējo un iekšējo kairinātāju iedarbību.
Emocijas ir subjektīvas un atspoguļo to, kas konkrētajā brīdī ir vissvarīgākais un visnozīmīgākais. Emocijas ir bioloģiski vajadzīgas, jo tās signalizē par labsajūtu un briesmām, līdz ar to tām ir sava veida aizsardzības funkcija. Emocijas vienmēr novērtē kā pozitīvas vai negatīvas.
Vārds emocijas atvasināts no latīņu valodas vārda emovere, kas nozīmē „satraukt, saviļņot”.
Dzīve bez emocijām ir tikpat neiedomājama kā dzīve bez sajūtām. Tāpat kā pārējie psihiskie procesi arī emocijas atspoguļo īstenību, tikai dara to pārdzīvojuma formā.
Č. Darvins apgalvoja, ka evolūcijas procesā emocijas attīstījušās par līdzekli, kā dzīvām būtnēm atspoguļot savas vajadzības.
Ikdienā mēs ļoti maz pievēršam tam, kā mēs jūtamies. Mēs nemaz neapzināmies emociju lomu cilvēka dzīvē, visbiežāk emocijas un jūtas mēs saistām ar mīlestību, dusmām, bet nemaz nezinām, ka emocijas ir tās, kas motivē mūs darboties, organizē mūs, virza mūsu uztveri, domas, liek mums pieņemt lēmumus, mobilizē enerģiju, lai mēs spētu rīkoties.
Svarīga pazīme, kas atšķir jūtas no emocijām, ir tā, ka jūtām piemīt relatīva noturība un pastāvība, bet emocijas rodas kā atbilde uz konkrētu situāciju. Dziļā saikne starp emocijām un jūtām izpaužas tādejādi, ka jūtas tiek pārdzīvotas un atklājas tieši konkrētās emocijās.
Emocijas ir tās, kas rūpējas par mūsu vēlmēm, vajadzībām, nosaka vērtējumu par mūsu sasniegumiem. Ja mēs jūtamies apmierināti par paveikto, tad arī mūsos rodas pozitīvas emocijas, apmierinājums, prieks... Ja mēs neesam apmierināti, tad tieši negatīvās emocijas ir tās, kas liek mums rīkoties, lai izmainītu to, kas mums liek justies slikti, izraisa mūsos nemieru. Emocijas ļoti tieši ir arī saistītas ar uzvedību, mēs uzvedāmies tā kā mēs jūtamies un mūsu uzvedība ietekmē mūsu darbību, to cik efektīvi mēs strādāsim. Katrs ir kādreiz izjutis to, ka, piemēram, dēļ tā, ka mēs jūtamies sāpināti vai skumji mums ir, piemēram, grūti koncentrēties. Bez emocijām arī nekad nenotiek kontakti ar citiem, tā ir neatņemama saskarsmes sastāvdaļa.
Emocijas ir arī tās, kas veido mūsu attieksmes pret citiem, ja mēs pret kādu izjūtām negatīvas emocijas, tad arī mums pret viņu veidojas negatīva attieksme un tāpat arī citiem veidojas attieksme pret mums. Kā jau iepriekš minēju emocijas izsauc mūsos noteiktu uzvedību un šī mūsu uzvedība arī otrā cilvēkā izsauc noteiktas emocijas un jūtas, kas viedo viņa attieksmi pret mums. Bieži notiek tā, ka ja mēs paši jūtamies labi, tad arī apkārtējo pasauli un citus mēs uztveram daudz pozitīvāk, veidojas pozitīvāks priekšstats par citiem, nekā tad, ja mēs jūtamies slikti.
Emocijas ir arī tās, kas atspoguļo cita cilvēka rīcību un vērtē to, bet katrs to dara vadoties no savām emocijām, subjektīvās pieredzes un līdz ar to uz notikumiem reaģē dažādi. Katrs mēs esam atšķirīgi un tādēļ arī atšķirīgi reaģējam uz vienu un to pašu notikumu, bet galvenais jau nav tas kā mēs reaģējam, bet gan tas vai mēs vispār reaģējam un savas izjūtas parādām. Svarīgi ir nepaturēt to sevī, bet ieklausīties sevī, lai pēc tam to spētu vārdos noformulēt un pateikt kā es jūtos un kāpēc es tā jūtos. Ne tikai pateikt labi, slikti vai normāli, bet pateikt precīzi, piemēram, es jūtos dusmīgs, jo tu aizmirsi pabarot suni/izpildīt apsolīto u.tml. Nosaucot jūtas, mēs palīdzam sev apzināties, kādēļ mēs jūtamies priecīgi vai bēdīgi, bet tas palīdz arī otram labāk saprast kā mēs jūtamies un kāpēc mēs tā jūtamies un līdz ar to arī labāk saprast mūs un izbēgt no pārpratumiem. Piemēram, kāds mums ar savu rīcību ir sabojājis garastāvokli, bet mēs to nepasākam viņam, bet dienas beigās sabļaujam uz kādu citu, jo visu dienu esam negatīvās emocijas auklējuši sevī un beidzot tās izlaužas uz āru un tiek kādam citam, kurš nesaprot, kāpēc tas tā ir, un, iespējams, sāk meklēt vainu sevī, ko viņš nepiemērotu ir pateicis, izdarījis vai varbūt kaut ko aizmirsis. Ja šis cilvēks atreaģēs, tad var rasties konflikts, strīds, bet ja nē, tad iespējams, ka viņš šīs negatīvās, nepatīkamās emocijas nēsās sev, līdz tās varbūt tiks pārvērstas pret kādu citu. Šādas emocijas var turēt sevī nedēļām, mēnešiem, gadiem, līdz jau ir aizmirsts, kāds tam bija iemesls un kādas tad īsti ir šīs jūtas, tikai jūtam, ka „iekšā kaut kas sēž”, kurš pa brīdim sabojā mūsu garastāvokli, attiecības...…
