Sākotnēji, kad es izlasīju priekšmeta nosaukumu, es pat īsti nesapratu par ko iet runa. Tagad ir jāatzīstas, ka man pašai ir bijušas dažādas domas par to, kāda ir psihologa lietderība, cik daudz konsultants var izdarīt? Bija laiks, kad es pati atbildēju sev uz šiem jautājumiem. Un kā es saprotu es tāda neesmu vienīgā. Agri vai vēlu katrs psihologs uzdod sev šos jautājumus.
Manā dzīvē ir nācies sastapties ar pietiekami pieredzējušus un kompetentus psihologiem, kurus māc šaubas par sevi un savām iespējām. Viņi sūdzas par iztukšotības izjūtu, par vainas izjūtu savas nespējas dēļ kaut ko dot citiem. Reizēm tas pat var izpausties kā negatīvisms un cinisms pret klientiem. Fiziskā un psihiskā izsīkuma stāvoklis, kam raksturīga emocionālā pārsātinājuma izjūta, vājāks emocionālais fons vai vienaldzība, ir pazīstams arī speciālistiem iesācējiem.
Saskaroties ar reālo īstenību, kas bieži vien neatbilst jaunā speciālista gaidām un iecerēm, viņš sāk pārdzīvot emocionālu šoku un pēc 2–4 darba gadiem jūtas vīlies sevī un savā darbā. Līdzīgus stāvokļus raksturo tā saucamais “izdegšanas sindroms”.
Pētot literatūru es atklāju tādu jēdzienu kā emocionālās izdegšanas sindroms, par kuru es arī gribu rakstīt šajā praktiskajā darbā.
Mans darba mērķis ir:
izanalizēt literatūras avotus par emocionālās izsīkšanas sindromu, kā arī sniegt secinājumus.
Uzdevumi:
1) teorētiski analizēt literatūras avotus par emocionālās izsīkšanas sindromu;
2) pamatojoties uz teorētiskās analīzes laikā gūto informāciju sniegt secinājumus.
Pirmoreiz darbi par šo problēmu parādījās Amerikas Savienotajās valstīs. Amerikāņu psihiatrs H.Frendenbergers, 1974.gadā aprakstīja fenomenu un deva tam nosaukumu "burn out", lai varētu raksturot veselu cilvēku psiholoģisko stāvokli, kuri atrodas profesionālās palīdzības sniegšanas laikā intensīvā un ciešā kontaktā ar pacientu (klientu) emocionāli noslogotā atmosfērā. Sociālais psihologs K.Maslaca (1976.g.) apzīmēja šo stāvokli kā fizisku un emocionālu izsīkuma sindromu, kurā ietilpst negatīva pašnovērtējuma attīstība, negatīva attieksme pret darbu, līdzjūtība un zaudējuma līdzpārdzīvojums pret klientu vai pacientu. 1
Sākotnēji zem jēdziena „emocionālās izsīkšanas sindroma” saprata stāvokļa izmaiņas ar personīgās bezpalīdzības sajūtu. Vēlāk simptomātika krietni paplašinājās uz psiholoģisko komponentu rēķina. Pētījumi aizvien vairāk sindromu saistīja ar psihosomatisko pašsajūtu, ierindojot to pie pirms slimības stāvokļiem. Starptautiskajā slimību klasifikācijā (SSK-X) emocionālās izsīkšanas sindroms ir iekļauts rubrikā Z73 – „Stress, kas ir saistīts ar normālas dzīves uzturēšanas grūtībām”.…
