Empātija

1. Empātija.
Vai tiešām ļaudis, kuri glābj citus vienmēr vadās no nesavtīgām rūpēm par citiem? Vai viņus vienmēr mudina tā rīkoties tīri personīgas intereses, kā piemēram distresa mazināšana vai atbrīvošanās no vainas apziņas?
Cilvēki ir dažādi. Ikviens ir vesela pasaule pati par sevi un savdabīga personība. Tomēr pastāv kādas likumsakarības, kas šīm dažādajām pasaulēm un personībām ir raksturīgas un pat zināmā mērā vienojošas.
Kas ir empātija? Empātija ir spēja iejusties – pārdzīvot cita sajūtas kā savas. Burtiski – pārdzīvot to pašu – „būt otra ādā”. Tautas eksistences pamatnoteikums ir simpātija tautiešu vidē, bet sabiedrības pamats – empātija, tas ir – „nedari otram to, ko negribi saņemt, bet dari to, ko vēlies saņemt!” Tā ir rēķināšanās ar citu sajūtām kā savām reāli pārdzīvotām. Atgriezeniskā saite rīcībai, kura ir šīs sajūtas izraisījusi. Spēja identificēties ar kādu, just to pašu ko jūt otrs, iedomāties sevi otra vietā.
Augstākā veida simpātija ir apzināta līdzjūtība, šī vārda tiešā nozīmē. Te cilvēks apzināti un labprātīgi „ņem otra cilvēka jūtas sev un viņas izjūt”. Jūt divi un vairāki kopā, it kā tie darītu kopēju darbu.…