Empīriskās izziņas metodes

Mana darba „Empīriskās izziņas metodes” mērķis ir iepazīties ar zinātniskajām metodēm, kā pareizi tās pielietot veicot kādu zinātnisko darbu, izstrādājot kādu studiju projektu vai nodarbojoties ar kādu mācību pētījumu.
Viens no mana darba uzdevumiem ir detalizētāk izprast empīrisko metožu pareizas pielietošanas nosacījumus. Es izvēlējos izskatīt empīriskas metodes tāpēc, ka tieši šīs metodes cilvēki visbiežāk pielieto praksē un ikdienā.
Izvērtējot empīriskās metodes, tās veidus un pareizas pielietošanas nosacījumus, es varēšu secināt par to pielietošanu arī zinātniskajos un studiju pētījumos. Piemēram, kā studenti var efektīvi izmantot empīriskas metodes, lai iegūtu pareizus rezultātus un patiesās zināšanas.
Empīriskais un teorētiskais izziņas līmeņi un metodes, ko tajos izmanto, ir cieši savstarpēji saistīti. Tos nedrīkst atraut citu no cita, kā to darīja empīriķi, pārspīlējot empīriskās izziņas nozīmi, un racionālisti, kuri absolutizēja teorētisko izziņu. F. Bekons savā darbā „Jaunais organons”1 par empīriķiem un racionālistiem rakstīja: „Empīriķi ir līdzīgi skudrām tikai vāc un savākto izmanto; racionālisti ir līdzīgi zirneklim- tie paši no sava materiāla rada audeklu; bite izvēlas vidējo ceļu- tā savāc materiālu no dārza un lauka ziediem un to pārveido, un sakārto pēc savām spējām un prasmes”. …