-
Enerģija
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Biomasa | 5 |
1.1. | Koksnes atkritumi | 6 |
1.2. | Biogāze | 6 |
2. | Vēja enerģija | 7 |
2.1. | Vēja rašanās | 7 |
2.2. | Vēja enerģija | 7 |
2.3. | Vēja ātruma izmaiņas | 8 |
2.4. | No vēja ātruma līdz enerģijai turbīnas izejā | 9 |
2.5. | Izmaksas un ekonomika | 10 |
2.5.1. | Vējturbīnu uzstādīšanas izmaksas | 10 |
2.5.2. | Labākie darbības apstākļi | 10 |
2.5.3. | Ekspluatācijas un apkopes izmaksas | 11 |
2.5.4. | Dāņu un vāciešu novērtējumi | 11 |
2.5.5. | Kopējo izmaksu novērtējumi | 11 |
2.5.6. | Izmaksas krītas | 11 |
2.6. | Vēj fermu vietas izvēle un projektēšana | 12 |
2.6.1. | Atrašanās vieta | 12 |
2.6.2. | Pieslēgums pie tīkla | 13 |
2.6.3. | Vēja resursi | 13 |
2.6.4. | Vietas pieejamība | 13 |
2.7. | Latvijas vēja kartes | 14 |
3. | Saules enerģija | 15 |
3.1. | Fotovoltiskās sistēmas | 15 |
3.2. | Saules kolektori | 16 |
Izmantotie informācijas avoti | 18 |
3.1. Fotovoltiskās sistēmas
Saules baterijas ir savā starpā savienoti pusvadītāju fotoelementi, kurus izmanto, lai saules starojumu tieši pārveidotu elektrībā (fotoelektrībā).
Tiek izgatavotas monokristāla, polikristāla un amorfo silīcija fotoelementu saules baterijas. Saules baterijas lietderības koeficients [W/m2] ir vienāds ar tajā iegūtās elektrības jaudas attiecību pret saņemto saules starojumu (P/I). Visaugstākais ir monokristāla saules bateriju lietderības koeficients no 16 līdz 17%.
Latvijā fotoelektriskais potenciāls tiek novērtēts 0,8 TWh. Mūsdienu tirgus modelī saules bateriju izmaksas ir pārāk lielas, lai tās varētu plaši izmantot fotoelektrības ieguvei individuāli.
3.2. Saules kolektori
Saules kolektori ir tehniskas iekārtas, kas absorbē saules starojumu, pārvēršot to siltumā, kuru piegādā patērētājam. Kolektora dizains, izmantotie materiāli, kapacitāte un efektivitāte mainās atkarībā no apstākļiem, kuros tas tiks izmantots. Kolektors var tikt novietots atsevišķi vai kopā ar ūdens tvertni.
Pastāv divas pamat metodes, kuras izmanto kolektoros, lai ar saules enerģiju varētu nodrošināt siltumu un karsto ūdeni. Pirmajā kā siltuma nesējs tiek izmantots ūdens, otrajā – gaiss. Tiem plūstot caur absorbētājiem, tiek pārnests siltums.
Latvijā saules siltuma potenciāls gadā ir apmēram 3 TWh. Karstā ūdens ieguvei mājsaimniecībās vajadzībām ir reāls un perspektīvs veids saules siltuma izmantošanai Latvijā. Taču ar saules enerģiju uzsildīto ūdeni var izmantot arī kā nelielu papildus avotu apkures sistēmai.
…
IEVADS Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms mūsu labklājībai un priekam ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi. Mūsdienās cilvēks zina, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi. Lai mazinātu tai radīto kaitējumu, visā pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas, nekā pašlaik. Iedala atjaunojošos un neatjaunojošos enerģijas avotus. Atjaunojamā enerģija Tā ir enerģija, kas nepārtraukti veidojas Saules ietekmē. Kamēr vien spīdēs Saule, tikmēr tā būs pieejama. • saule sasilda zemi un jūras, tādējādi rodas vējš un viļņi. Mēs iegūstam vēja un viļņu enerģiju. • saule izraisa ūdens cirkulāciju. Mēs varam izmantot arī šo ūdens enerģiju. • saule dod spēku augiem, no kuriem mēs iegūstam biodegvielu. • pašu saules gaismu var pārvērst siltumā un elektrībā ar īpašu iekārtu palīdzību. Atjaunojamo enerģijas avotu trūkums ir tas, ka gada laikā tie spēj dot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Biodegvielas iegūšanai paredzētie augi aizņem zemi, ko citā gadījumā varētu izmantot lauksaimniecībā. Daudzu savvaļas dzīvnieku un augu dzīve ir atkarīga no nokaltušiem zariem un mirušajiem kokiem. Ja šos materiālus izmantotu kā kurināmo, tad samazinātos bioloģiskā daudzveidība. Neatjaunojamā enerģija Tā ir uzkrātā enerģija, kas veidojas ļoti lēni. Šie enerģijas avoti agrāk vai vēlāk izsīks, ja cilvēki turpinās tos lietot tikpat intensīvi, kā pašreiz. Urāns, ogles un nafta ir neatjaunojamās enerģijas avoti. Atomelektrostacijās sašķeļ urāna atomus. Enerģiju, kas rodas šajā procesā, izmanto, lai sakarsētu ūdeni un iegūtu tvaiku. Tālāk tvaika turbīnās ražo elektroenerģiju. Līdz šim visvairāk atomenerģijas pasaulē uz vienu iedzīvotāju ražoja Zviedrijā. Urānu pārsvarā ieved no Kanādas un Austrālijas. Izlietotā kodoldegviela ir radioaktīva, un tā būs jāuzglabā ieslēgta klinšu bunkuros simtiem un tūkstošiem gadu.
- Enerģētika
- Enerģija
- Ūdeņraža enerģija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Enerģētika
Реферат для университета9
-
Ūdeņraža enerģija
Реферат для университета16
-
Enerģētikas veidi un enerģētika Latvijā
Реферат для университета41
Оцененный! -
Alternatīvie enerģijas avoti
Реферат для университета19
-
Saules enerģijas izmantošanas iespējas
Реферат для университета18