Latvijā arvien vairāk pieaug enerģijas dzērienu popularitāte. Tāpēc vēlējāmies rakstīt par šo tēmu, jo gribējām izpētīt, kā šie enerģijas dzērieni ietekmē cilvēka veselību un kāds ir šī dzēriena patiesais sastāvs. Kā arī noskaidrot atsauksmes no cilvēkiem par enerģijas dzērieniem.
Darba mērķis: Noskaidrot vai cilvēki ir pietiekami zinoši un informēti par enerģijas dzērienu kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu.
Darba hipotēze: Enerģijas dzērieni nav viens no spēka avotiem, bet gan atkarības izraisoši dzērieni.
Darba uzdevumi:
1.Izpetīt pieejamo literatūru par enerģijas dzērieniem.;
2.Uzzināt kādas ir sekas un simptomi lietojot enerģijas dzērienus;
3.Iepazīties ar enerģijas dzērienu vēsturi.
4.Iegūt plašāku informāciju par enerģijas dzērienu sastāvu un tā komponentiem.
5.Veikt aptauju par cilvēku attieksmi pret enerģētiskajiem dzērieniem.
Dabīgie psihostimulātori cilvēkiem bijuši zināmi jau kopš senas pagātnes. Visizplatītākais no tiem bija kofeīns. Indijā un Tuvo Austrumu zemēs tā avots bija kafija; Ķīnā un Dienvidaustrumu Āzijā – tēja; Amerikā – kolas rieksti utt. Tāpat, vēsturē ir zināmi piemēri, kad izmantoti daudz spēcīgāki stimulatori, tādi kā koka krūms Dienvidamerikā, efedra un kata – Āzijā. Mongolijas un Sibīrijas iedzīvotāji iecienīja žeņšeņu, arāliju un citus stimulējošus augus.
1982. gadā austrālietis Dītrihs Matešics, būdams Honkongā, nogaršoja vietējo tonizējošo dzērienu un atveda šo ideju uz rietumu valstīm. 1984. gadā viņš nodibināja pirmo uzņēmumu, kas ražoja enerģijas dzērienus – populāro “Red Bull”. Šis produkts izrādījās tik veiksmīgs, ka drīzumā tirgū parādījās desmitiem dzērienu ar līdzīgām īpašībām. Dzērienu ražošanas giganti “Coca – cola” un ”Pepsi-Cola” arī nepalika malā, ražojot savu “Burn” un “Adrenaline Rush”.
Mūsdienās enerģijas dzērienus pārdod katrā kioskā, bāros, klubos, tos nereti var redzēt trenažieru zālēs un sporta laukumos. Reklāma tos popularizē kā līdzekli cīņā ar nogurumu, kas palīdz aktīvam dzīvesveidam, prāta darbībai, dejām un sporta nodarbībām. …
