Secinājumi
Veicot pētījumu, autore ir nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
1. Ēnu ekonomika kropļo tirgu un valsts attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājības līmeni.
2. Ir vairākas ēnu ekonomikas formas un metodes, kā noteikt tās apjomu un struktūru, taču viena galvenā, kas aptvertu visas metodes vēl nav izveidota.
3. Latvijā no 2010.gadam līdz 2014. gadam, augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars, procentuāli no IKP, tika sasniegts 2010. gadā, jo tas bija gads, kad pasaulē vēl bija globālā finanšu krīze.
4. Latvijā ir augstākais ēnu ekonomikas apjoms starp Baltijas valstīm. Iespējams, šis īpatsvars samazinātos, ja valdība uzsāktu ēnu ekonomikas samazināšanas strukturālās reformas.
5. Visaugstāko ēnu ekonomikas līmenis nozarēs kopumā uzrāda būvniecības nozare, otrs augstākais līmenis ir mazumtirdzniecībā.
6. Daudzi uzņēmumi iesaistās ēnu ekonomikā, lai samazinātu savu preču vai pakalpojumu cenas, kā arī tie uzskata, ka tas ir vienīgais veids kā uzņēmumam “izdzīvot” un konkurēt ar pārējiem uzņēmumiem.
7. Skaidras naudas izmantošana var veicināt ēnu ekonomiku. Tā kā Latvijā skaidru naudu izmanto biežāk nekā norēķināšanos elektroniski, šis ēnu ekonomikas apjoms varētu būt augstāks nekā Skandināvu valstīs, kur ikdienā pārsvarā norēķinās elektroniski.
…