Epilepsija un ētika

Epilepsija gan slimības, gan sindroma veidā ir samērā izplatīta mūsdienu sabiedrībā. Tā ir viena no biežākajām un nopietnākajām hroniskām nervu sistēmas slimībām, ar kuru visā pasaulē slimo aptuveni piecdesmit miljoni cilvēku. (9. ) Epilepsija ir pēc galvassāpēm otrā visbiežāk sastopamā hroniskā neiroloģiskā saslimšana – tā ir sarežģīta un smaga slimība. Epilepsija uzskatāma par paroksizmālu slimību, jo bieži starplēkmju periodā pacients ir it kā vesels un šajā periodā var nebūt precīzu diagnostisku vai prognostisku testu, tāpēc epilepsijas epidemioloģiskie dati uzskatāmi par ievērojamu un nozīmīgu līdzekli pacientu veselības aprūpes efektīvā plānošanā.(9.) Par epilepsiju ir svarīgi runāt, jo dzīvē notiek situācijas, kad epilepsijas slimniekam lēkme sākas sabiedriskā vietā, kā skolā, darba vietā, lielveikalā, dažādos pasākumos un citur. Daudzi apkārt esošie cilvēki nesaprot, kas notiek un kā palīdzēt. Nezinot par šo slimību, cilvēks, sniedzot pirmo palīdzību, var nodarīt kaitējumu slimniekam, tāpēc ir vajadzīgs sabiedrību informēt par šādu slimību.