Vasara arvien atnāk ar iespēju būt pie dabas, atpūsties, diemžēl arī ar neparedzamām traģēdijām un zaudējumiem. Piemēram, kāpēc noslīkst labs peldētājs? Viena no iespējām – cilvēks sirgst ar epilepsiju un to nezina, tāpēc neprot sadzīvot ar slimību un notiek nelaime.
Latvijā katru gadu palielinās epilepsijas slimnieku skaits. Viens no iemesliem ir novēlota slimības diagnosticēšana. Uz katriem 1000 cilvēkiem ir apmēram trīs epilepsijas slimnieki, no tiem 26 procenti – bērni. Taču tie ir tikai diagnosticētie gadījumi. Cik daudz ir iedzīvotāju, kuriem šī slimība nav atklāta vai kuri no tās baidās un to slēpj? Kāpēc cilvēkam jābaidās pašam no sevis un citiem, atklājot, ka ir epilepsijas slimnieks? Iespējams, tāpēc, ka šīs kaites izpausmes ir ļoti nepatīkamas un ar to saistīts daudz mītu.
Epilepsija, krītamā kaite (epilepsija; gr. epilepsija saķeršana ) – hroniska slimība ar krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu. Ja epilepsijas cēlonis nav zināms, runā par epileptisko slimību jeb genuīno epilepsiju, bet, ja epilepsija ir kādas citas slimības simptoms, - par simptomātisko epilepsiju. Genuīnā epilepsija parasti sākas bērnībā, bet simptomātiskā epilepsija var rasties arī vecākiem cilvēkiem. Epilepsijas klīniskās izpausmes iedalās vairākās grupās: lēkmjveidīgi traucējumi ( lielās epilepsijas lēkmes, mazās epilepsijas lēkmes, epilepsijas psihiskie ekvivalenti ); epileptiskās psihozes; epileptiskas pārmaiņas personībā.
…