Piemēram, vēdiskajā filosofijā uzskata, ka izglītība ir līdzeklis, lai mēs sasniegtu četrus svarīgus cilvēka dzīves mērķus: 1) pareizas dzīves likumus (tikumību), 2) labklājību (materiālo nodrošinājumu), 3) prieku (labsajūtu, apmierinot savu jutekļu vajadzības), 4) atbrīvi (Dievapziņu, brīvību no materiālās pasaules ciešanām). Vēdiskajā tradīcijā nemācītu un nekulturālu cilvēku pielīdzina dzīvniekam, jo bez izglītības tas nekad nebūs spējīgs piecelties virs sava fiziskā Es apziņas līmeņa, t.i., savu fizisko vajadzību apmierināšanas – ēst, gulēt, nodarboties ar seksu un atrast piemērotu mitekli. Vēdas saka, ka nemācīts cilvēks ir netikumīgs, cilvēks ar sliktu raksturu, bez atbildības sajūtas.
Un nezinu kāpēc es tagad velti pūlos, vācot tik daudz liecību, lai pierādītu jums Muļķības esību katrā no mums un apstiprinātu Erasma vārdus. Jo arī pats Erasms beigās vien piebilda, ka es esot pārāk neprātīga, ja ticu, ka viņš no šī vārdu maisījuma pats arī ir kaut ko atcerējies. Galavārdā vien noteicis: „Es nīstu klausītāju, kurš visu atceras.” Jāteic, cik muļķīgi sapinķerējies bija sākums, tikpat sapītas ir arī beigas. Lai gan šajā darbā ir sastopas daudzas pretrunas, bet tas bija drosmīgs mēģinājums parādīt to, ka beidzot jāsāk sevi veidot kā personību – nepakļauties vienam noteiktam standartam, censties būt savādākam, rast radošu un oriģinālu pieeju it visam. Šis darbs sāka „pieradināt pie domas, ka cilvēku mūžs rit bez debesu un elles spēku aizbildniecības, ka to līdz šim galvenokārt vadījusi muļķība, bet to var regulēt arī gudrība, prāts un zinātne.” Mūsu dzīve patiešām nebūtu tik patīkama, interesanta un jauka, ja „neapziestu sevi drusciņ ar muļķības medu”. Un, jā, arī es tagad varētu nākt klajā ar paziņojumu, ka arī mans darbs bija viena liela muļķība. Tomēr nomierināšu savus potenciālos klausītājus, manā darbā bija vien Erasma Muļķības atbirzumi. Tomēr joprojām brīnos par to, cik tuvu ik dienas atrodas Muļķība. Katru dienu mēs to ņemam rokās un kā bērni veidojam savu šodienu un rītdienu. Muļķība ir elastīga, ja reiz ieliekot to jebkura cilvēka rokās, tā spēj ieņemt tādu stāvokli, kas tuvs pašam tās īpašniekam. Beigās arī es vēlētos līdzīgi Erasmam teikt savu galavārdu. „Esiet sveicināti, aplaudējiet, dzīvojiet, dzeriet, slavenie Muļķības draugi! Beigas!”
…
